Juris Grišins
Foto: Publicitātes foto
Lai arī lauvas tiesu no uzņēmumiem piešķirtā finansējuma veido banku kredīti, tomēr vērojama tendence arvien biežāk pēc finansējuma iespējām lūkoties arī citur. Īpaši tas raksturīgs uzņēmumiem ar lielām ambīcijām, bet mazu starta kapitālu, kas ne vienmēr atbilst banku kreditējamo uzņēmumu profilam.

Šādiem uzņēmumiem kā risinājums visbiežāk ir riska kapitāla fondi, kas labprāt iegulda naudu jaunos, strauji augošos biznesos apmaiņā pret uzņēmuma kapitāla daļām bez jebkādām ķīlām. Tā pērn, balstoties uz Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas datiem, riska kapitāla fondi uzņēmumos kopumā ieguldījuši 26 miljonus eiro. Tas nav ne daudz, ne maz, taču ir vieta izaugsmei, jo riska kapitāla pieejamība Latvijā ir ar pārrāvumiem, un tāpēc nereti uzņēmumiem nākas lūkoties arī starptautisku fondu virzienā vai iesaldēt savus attīstības plānus.

Šobrīd Latvijā vietējie riska kapitālu fondi tiek veidoti, tikai pateicoties valsts atbalsta programmām, kuras īsteno attīstības finanšu institūcija "Altum". Šīs fondu programmas sakrīt ar Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem un rezultātā ir cikliskas. Tas nozīmē – investīciju piesaistes iespējas uzņēmumiem ir ar pārrāvumiem. Tā rezultātā bieži veidojas situācijas, kad ieguldījumus uzņēmumos piedāvā vairāki riska kapitāla fondi, un ir brīži, kad neviens. Tajā pašā laikā uzņēmumiem finansējums izaugsmei ir nepieciešams pastāvīgi un paredzami, jo jaunas biznesa idejas un attīstības iespējas rodas nepārtraukti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!