Juris Grišins: Riska kapitāla pieejamība Latvijā – pieaugoša, bet ar pārrāvumiem  (1)

Šādiem uzņēmumiem kā risinājums visbiežāk ir riska kapitāla fondi, kas labprāt iegulda naudu jaunos, strauji augošos biznesos apmaiņā pret uzņēmuma kapitāla daļām bez jebkādām ķīlām. Tā pērn, balstoties uz Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas datiem, riska kapitāla fondi uzņēmumos kopumā ieguldījuši 26 miljonus eiro. Tas nav ne daudz, ne maz, taču ir vieta izaugsmei, jo riska kapitāla pieejamība Latvijā ir ar pārrāvumiem, un tāpēc nereti uzņēmumiem nākas lūkoties arī starptautisku fondu virzienā vai iesaldēt savus attīstības plānus.

Šobrīd Latvijā vietējie riska kapitālu fondi tiek veidoti, tikai pateicoties valsts atbalsta programmām, kuras īsteno attīstības finanšu institūcija "Altum". Šīs fondu programmas sakrīt ar Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem un rezultātā ir cikliskas. Tas nozīmē – investīciju piesaistes iespējas uzņēmumiem ir ar pārrāvumiem. Tā rezultātā bieži veidojas situācijas, kad ieguldījumus uzņēmumos piedāvā vairāki riska kapitāla fondi, un ir brīži, kad neviens. Tajā pašā laikā uzņēmumiem finansējums izaugsmei ir nepieciešams pastāvīgi un paredzami, jo jaunas biznesa idejas un attīstības iespējas rodas nepārtraukti.

Piemēram, šobrīd Latvijā ieguldījumus var veikt tikai divi vietēja mēroga riska kapitāla fondi – "ZGI Capital" un "Expansion Capital". Taču vēl tikai pirms pusgada mums nebija neviena fonda, savukārt pirms diviem gadiem bija veseli četri.

Šādas svārstības vietējā riska kapitāla fondu pieejamībā neietekmē tikai tos uzņēmumus, kas darbojas tehnoloģiju jomā vai ir salīdzinoši lieli (apgrozījums mērāms vairākos miljonos eiro). Šie uzņēmumi var meklēt finansējumu starptautiski, tajā skaitā no fondiem, kas darbojas visās Baltijas valstīs, piemēram, "Baltcap", "Change Ventures", "Karma Ventures" un "Livonia Partners". Taču zinot, ka Latvijas ekonomikas asinsrites pamatā ir mazie un vidējie uzņēmumi, sekas riska kapitāla fondu nepieejamībai noteikti atspoguļojas ekonomikas izaugsmē.

Lai uzlabotu finansējuma pieejamību no riska kapitāla fondiem, iespējams, būtu jāpārskata kārtība, kādā tiek izvēlēti fondu pārvaldnieki. Šobrīd riska kapitāla fondu pārvaldniekus izvēlas publiskā iepirkuma konkursā, kas noteikti nav efektīvs veids, kā noteikt sekmīgāko riska kapitāla investīciju pārvaldnieku. Rezultātā šāda iepirkumu uzbūve ir veidota tā, ka jauniem dalībniekiem ir grūti izveidot riska kapitāla fondus, un šie līdzekļi koncentrējas pāris fondu pārvaldnieku rokās. Tas neveicina veselīgu konkurences vidi starp riska kapitāla fondiem, kā rezultātā zaudētājs var būt uzņēmējs, kas meklē riska kapitāla līdzekļus.

Salīdzinājumam, piemēram, Eiropas Investīciju Fonds, kas ir vispieredzējušākais investors riska kapitāla fondos mūsu reģionā, fondu pārvaldniekus izvēlas nevis pēc iepirkuma principa, bet sarunu procedūru gaitā. Riska kapitāla fondu pārvaldnieku atlasei ir jābūt ļoti līdzīgai kā darbinieku atlasei – attiecīgi, balstītai uz CV jeb pieredzi un potenciālo darbinieku intervijām, nevis punktu un ķeksīšu izpildi.

Protams, tas nenozīmē, ka ar riska kapitāla pieejamību Latvijā "viss ir slikti.lv". Pozitīvā tendence ir tā, ka riska kapitāls ir pieejams ne tikai no fondiem, bet arī citiem finansētājiem. Piemēram, ieguldījumu pašu kapitālā uzņēmumu izaugsmei var iegūt no biznesa eņģeļiem un to apvienībām (sindikātiem), kā arī daudziem privātiem investīciju uzņēmumiem. Piemēram, finanšu uzņēmums "Capitalia" kopā ar vairākiem privātiem investoriem un riska kapitāla fondu "Change Ventures" veica ieguldījumu Latvijas telpu vizualizācijas tehnoloģiju uzņēmumā "Giraffe360". Savukārt savstarpējo aizdevumu platforma "Mintos" finansējumu ir piesaistījis no privāta investīciju uzņēmuma "Grumpy Investments".

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Piemēram, šo iespēju jau novērtējuši arī pasaules vadošie investīciju fondi, kā, piemēram, "Blackstone" (ar rekordlielām investīcijām viena miljarda eiro apmērā, kļūstot par "Luminor" stratēģisko investoru) un "Kartesia" (īstenojot "GroGlass" kapitāldaļu izpirkšanu no investīciju fonda NCH). Šis ir spēcīgs signāls, ne tikai novērtējot mūsu uzņēmējdarbības vides attīstības potenciālu, bet arī sniedz pārliecību par ieguldījumiem arī vietējiem spēlētājiem. Un tāpat kā vietējie uzņēmumi, arī vietējie riska kapitāla fondi ir nozīmīga mūsu ekonomikas sastāvdaļa. Lai gan visbiežāk tie nav rekordlieli ieguldījumi, tomēr tie ir pastāvīgi ieguldījumi uzņēmumos, kuri lielākoties ir savas attīstības sākumposmā un starptautisko investoru interesei šobrīd ir par mazu. Soli tuvāk vēl lielākai izaugsmei var spert, veicot izmaiņas riska kapitāla fondu regulējumā, kā arī aktīvāk iesaistoties privātajiem investīciju uzņēmumiem.