Ģirts Kurmis: Šogad prognozē patēriņa kreditēšanas apjoma pieaugumu par 20%  (6)

Viens no pamata iemesliem pieprasījuma pieaugumam ir Latvijas kopējā ekonomikas izaugsme, kas 2018. gadā ir uzrādījusi lielāko pieaugumu Eiropas savienībā 4,8% apmērā. Turklāt par ekonomikas izaugsmi liecina arī fakts, ka valsts budžets nodokļos un nodevās ieņem vairāk nekā iztērē un 2019. gada janvārī konsolidētā budžeta pārpalikums bija 173 miljoni eiro. Tas viss veicina iedzīvotāju spēju un vēlmi vairāk aizņemties, tādējādi uzlabojot savus dzīves apstākļus.

Vidējā bruto alga valstī šobrīd ir 1004 eiro, pirms trīs gadiem tā bija 818 eiro – algas ir lielākas un cilvēki jūtas drošāki, domājot par savas dzīves kvalitātes uzlabošanu, arī izmantojot patēriņa aizdevumu. Bet kopumā redzam, ka vairākās nozarēs uzņēmēji iznāk no pelēkās zonas un darbiniekiem sāk maksāt algas oficiāli. Tā kā bankas var kreditēt, tikai ņemot vērā pierādāmos ienākumus, tad tas ir otrais iemesls, kāpēc patēriņa kreditēšanas apjoms pieaug.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais algas pieaugums pēdējā gada laikā ir bijis ēdināšanas un citu pakalpojumu jomās, lauksaimniecības, mežsaimniecības, transporta nozarēs – pat par 9-12%. Ja salīdzina, piemēram, ar finanšu sektoru, kas ir kontrolēta sfēra, šeit algu pieaugums (3,6 %) ir 2-4 reizes mazāks nekā augstākminētajās nozarēs, kurās vēsturiski ir pastāvējušas aplokšņu algas, kas tagad tiek pakāpeniski izskaustas. Rezultātā vidējā alga aug straujāk jomās, kurās aplokšņu algas vēl vismaz daļēji pastāv. Bankas eksperts uzskata, ka šādi dati liecina par to, ka VID veiktie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku ir bijuši sekmīgi.

Un līdz ar to, ka arvien vairāk uzņēmumu izvēlas maksāt oficiālas algas, cilvēkiem iespējas saņemt patēriņa aizdevumu ir lielākas, jo arī nebanku kreditētājiem tagad ir jāizvērtē kredīta piešķiršana pēc pierādāmas informācijas par aizņēmēja spēju kredītu atmaksāt. Jaunās likumdošanas izmaiņas nosaka, ka pirms aizdevuma piešķiršanas, kas ir lielāks par 100 eiro, aizdevēja pienākums ir izvērtēt informāciju par aizņēmēju – oficiālos ienākumus un esošās saistības, par kurām informācija pieejama kredītinformācijas birojā.

Šobrīd aptuveni vienu trešdaļu no izsniegtajiem patēriņa aizdevumiem veido ne-banku kreditētāji. 1. jūlijā stāsies spēkā likumdošanas izmaiņas, kas nosaka maksimālās procentu likmes ierobežojumu ne-banku un ātro kredītu jomas aizdevējiem un pamatā nozīme, ka GPL samazināsies no pašreizējiem vairāk kā 100% līdz 25,55%. Tas nozīmē, ka ātrās kreditēšanas uzņēmumi būs spiesti pārorientēties un būs tādi, kas beigs darbību vai kuri aizies no Latvijas tirgus. Savukārt cilvēki, kas līdz šim ir regulāri izmantojuši ātros kredītus, izvēlēsies pārfinansēties uz patēriņa aizdevumu ar atmaksas grafiku. Tas būs risinājums, lai nomaksātu esošās saistības, kas uzkrājušās īstermiņa aizdevumos.