Alberts Vaģelis: VID ignorē Maksātnespējas likumu  (8)

Un tas tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) atzīst tikai nodokļu likumus, kurus turklāt vēl traktē atbilstoši savām vajadzībām, absolūti ignorējot citus likumus. Var teikt, ka VID amatpersonas rīkojas teju ar represīvām metodēm, spiežot cilvēku ātrāk atzīt savu vainu darījuma nedeklarēšanā, aizmirstot brīdināt, ka ikvienam ir tiesības uz juridisko palīdzību. Ar savu bezdarbību Finanšu un Tieslietu ministrija atbalsta VID represīvās metodes un pierāda – Latvijā visvainīgākais ir tas, kurš centies būt godprātīgs.

Ikvienu parādnieku, kurš maksātnespējas procesā vēlas saviem atsavināmiem īpašumiem atrast labākos pircējus un atsavināt tos par augstāko cenu, aicinu nesteigties. Var gadīties, ka, nokārtojot savas parādsaistības pret kreditoriem, parādnieks iedzīvojas desmitiem tūkstošu vērtos jaunos parādos pret valsti. Valsts ieņēmumu dienesta absolūtā varas apziņa un kategoriskā atteikšanās izvērtēt pieņemto lēmumu atbilstību likuma garam un likumā rakstītajam, ko sekmē Finanšu un Tieslietu ministrijas atteikšanās atzīt problēmas esamību, spiež bez vainas vainīgajam meklēt glābiņu ilgstošā un dārgā tiesvedībā vai arī mēģināt vēlreiz iet maksātnespējas ceļu, kas nozīmētu atkāpšanos no likumā paredzētās taisnības un pakļaušanos VID represīvajām metodēm. Tas ir absolūti nepareizi, ka parādnieku mudina nevis būt atbildīgam pret saviem kreditoriem un izpildīt likumā noteikto – meklēt iespēju pārdot savus īpašumus par iespējami augstāku cenu, lai pēc iespējas lielākā apmērā segtu kreditoru prasījumus, bet, gluži pretēji, – darīt tā, lai parādi tiek segti tikai daļēji un rezultātā – procedūras beigās vienkārši dzēsti. VID ar savu rīcību, bet Finanšu un Tieslietu ministrija ar savu bezdarbību kropļo cilvēku paļaušanos uz likumību un centienus būt godprātīgiem, izpildot uzņemtās saistības. Šajā situācijā ir skaidrs – jo pilnīgāk tiks segts parāds, jo lielāka ir varbūtība, ka būs jauns parāds no valsts puses. Arī tad, ja, atdodot parādus, pašam no īpašumu notirgošanas pāri nekas nav palicis.

Katras personas tiesības un pienākumus regulē likumi un noteikumi, taču ne vienmēr situācija ir viennozīmīga un skatāma tikai viena konkrēta likuma ietvaros – gana bieži ir gadījumi, kad lēmumu, ko paredz viens likums, atceļ cits – prioritārāks. Turklāt atklātām pretrunām dažādos likumos vajadzētu būt par iemeslu likumu grozījumu rosināšanai, taču Latvijā valsts augstākās iestādes labprātāk izvēlas pretrunas neredzēt. Turklāt ikviens ir bezspēcīgs cīņā ar valsts institūcijām brīdī, kad vienu likumā rakstītu vārdu tās traktē tikai atbilstoši savām interesēm.

Likumdevējam un valsts izpildvarai vajadzētu būt ieinteresētai novērst pretrunas likumos, gādāt, lai valstī pastāvētu tiesiskās paļāvības princips un cilvēki, kas godprātīgi pilda savas saistības, nekļūtu par likumdevēja pieļauto nepilnību upuriem. Tā vietā Latvijā valsts augstākās institūcijas un ministrijas pauž absolūtu neieinteresētību nepilnību novēršanā un uz jautājumiem par to pārraudzībā esošo iestāžu darbu atbild, atrakstoties, ka jautājums neesot to kompetencē. Taču kā vēl, ja ne Finanšu ministrijas kompetencē varētu būt jautājums par nodokļu likumu piemērošanu un Valsts ieņēmumu dienesta darbu?

Nepilnības starp likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" rakstīto un Maksātnespējas likumā pausto esmu fiksējis, cenšoties aizstāvēt savu klienti Kristīni, kura, gādājot par to, lai lietas publiskošanas dēļ bērniem netiktu nodarīts papildu morālais kaitējums, pašreiz nevēlas publiskot savu pilno vārdu. Viņa ir viena no retajām personām Latvijā, kas maksātnespējas procesu pabeidza, 100% apmērā dzēšot savas saistības pret kreditoriem, taču tā vietā, lai atsāktu "jaunu dzīvi", pēc procesa uzzināja par jaunu, 10 tūkstošus eiro lielu, parādu pret valsti, kuru ir uzrēķinājis VID.

2006. gadā Kristīne piekrita draudzenes lūgumam kļūt par līdzaizņēmēju hipotekārajā kredītā, kuru īpašuma iegādei noformēja draudzene. Pēc septiņiem gadiem, mainoties finanšu situācijai, draudzene nespēja turpināt hipotekārā kredīta atmaksu, tāpēc 2014. gadā viņai tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, bet 2015. gadā tiesa pasludināja arī Kristīnes maksātnespējas procesu. Atbilstoši Maksātnespējas procesa regulējumam maksātnespējas procesa ietvaros izsolē tika pārdots īpašums, kura iegādei bija ņemts kredīts. Izsolē pārdodot īpašumu, ko draudzene bija ņēmusi kredītā, netika segta paņemtā kredīta summa, tādēļ saistību dzēšanai pret banku maksātnespējas procesa ietvaros izsolē bija paredzēts realizēt arī Kristīnei piederošos īpašumus. To vidū bija arī Kristīnei matojumā atstātais tēva nekustamais īpašums, kā arī dzīvoklis, kurā viņa mitinājās kopā ar diviem mazgadīgiem bērniem. Apzinoties, ka Latvijā izsolēs bieži vien īpašumi netiek pārdoti atbilstoši tirgus vērtībai, Kristīne ar sava maksātnespējas administratora piekrišanu un atbilstoši likumam aktīvi iesaistījās pārdošanas procesā. Rezultātā viņai izdevās atrast pircēju, kurš tēva mantojumā atstāto īpašumu iegādājās par summu, kas pilnā mērā ļāva segt visu kreditoru prasīto summu, – 87659,51 eiro. Latvijā šis ir viens no dažiem gadījumiem, kad maksātnespējas process tiek izbeigts, pamatojoties uz to, ka persona 100% apmērā ir norēķinājusies ar kreditoriem, tāpēc 2018. gada aprīlī ar tiesas lēmumu Kristīnes maksātnespējas process tika izbeigts. Jāņem vērā, ka Kristīne, lai arī nebija galvenā kredīta ņēmēja, tomēr nodrošināja visu kreditoru prasījumu segšanu.

Taču jautājums, kas šķita pilnā mērā atrisināts, aktualizējās pēc dažiem mēnešiem, kad pie Kristīnes vērsās VID amatpersonas ar paziņojumu par nenomaksātu kapitāla pieauguma nodokli un nodokļa parādu par kopējo summu vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Tam iemesls – pārāk aktīva iesaistīšanās savu īpašumu pārdošanā, lai norēķinātos ar kreditoriem.

Maksātnespējas procesā aktīvi meklējot sava īpašuma pircēju, Kristīnei bija izdevies iegūt līdzekļus, kas ļāva simtprocentīgi dzēst kreditoru prasījumus. Īpašuma pārdošanas darījuma summa pārsniedza gan zemesgrāmatā norādīto īpašuma vērtību, gan arī kreditoru prasīto parāda summu. Rezultātā dažus mēnešus pēc tam, kad maksātnespējas process bija sekmīgi izbeigts, kreditoriem atgūstot visus prasītos līdzekļus, savu iespēju saskatīja VID inspektors, kurš pieprasīja nomaksāt kapitāla pieauguma nodokli par sekmīgi pārdoto īpašumu. Kopējais nodokļa apmērs tika aprēķināts – 9492,17 eiro, bet aprēķinātā nodokļa nokavējuma nauda – vairāk nekā 600 eiro. Būtiski, ka kapitāla pieauguma nodoklis Kristīnei būtu bijis uzrēķināts arī gadījumā, ja pēc kreditoru prasījumu 100 procentu dzēšanas viņai pāri nebūtu palicis neviens cents. Nodoklis ir jāmaksā ikvienam, tiklīdz īpašums tiek pārdots par lielāku summu, nekā norādīts zemesgrāmatā. Nodoklis Kristīnei būtu bijis uzrēķināts arī tad, ja īpašumam pircēju būtu sameklējis maksātnespējas procesa administrators. Neskatoties uz to, ka maksātnespējas procesā parādniekam izdodas 100 procentu apmērā dzēst savas saistības pret kreditoriem, gadījumā, ja, pārdodot īpašumu, summa ir lielāka nekā zemesgrāmatā norādītā vērtība, tiek uzskatīts, ka maksātnespējīgam parādniekam ir kapitāla pieaugums, par ko jāmaksā nodoklis. Par spīti tam, ka pat likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir definēts izņēmums, ka no kapitāla pieauguma nodokļa samaksas tiek atbrīvota persona, ja tās ienākums ir "gūts laika posmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā", bet saskaņā ar VID sniegto interpretējumu tas piemērojams tikai tajos gadījumos, ja parādnieka saistības tiek dzēstas saistībā ar to neizpildi, bet gadījumā, ja tās tiek dzēstas izpildes rezultātā, tiek uzrēķināts nodoklis. Tieši šādi bija Kristīnes apstākļi, turklāt kritiski vērtējams ir arī VID amatpersonu komunikācijas stils.

Sākotnēji par parādu Kristīne tika informēta telefoniski. Sarunas laikā VID inspektors uzstājīgi licis elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) deklarēt īpašuma pārdošanas darījumu un tajā iegūtos līdzekļus. Pēc otrā vai trešā tāda veida zvana Kristīne neizturēja un saskaņā ar inspektora dotajām norādēm deklarēja īpašuma darījumu EDS sistēmā. Uzreiz pēc tam sekoja inspektora paziņojums par nodokļa parādu, kā arī brīdinājums par gaidāmajām sekām, ja parāds netiks samaksāts. VID amatpersonas komunikācijā bijušas uzstājīgas, tādējādi vārda tiešā nozīmē sievieti ne vien samulsināja, bet arī nobiedēja. Tāda veida komunikācija nav pieļaujama, vēl jo vairāk tāpēc, ka Kristīnei netika izskaidrotas viņas tiesības saņemt juridisku palīdzību, kā dēļ būtiski tika aizskartas viņas tiesības uz aizstāvību.

Kristīne stāsta: "Uzzinot, ka tikai brīdi pēc tam, kad esmu segusi visas pagātnes finanšu saistības, pret mani atkal sākts jauns parādu piedziņas process, kas var beigties arī ar izlikšanu no dzīvokļa, kurā dzīvoju kopā ar saviem mazgadīgiem bērniem, biju nobijusies. Apmulsumā, nevienam neprasot padomu un nekonsultējoties, darīju visu VID inspektora sacīto un tikai vēlāk sāku analizēt notikušo, arī meklēt padomu. Tostarp ar lūgumu pēc palīdzības un skaidrojuma, kā tas ir iespējams, ka laikā, kad mani aizsargā Maksātnespējas likums, jo ir sekmīgi iziets maksātnespējas process, kura ietvaros segti visi pieteiktie kreditoru prasījumi, valsts var izveidot jaunu parādu, vērsos pie advokāta Vaģeļa. Ikvienam, atskaitot VID, ir skaidrs, ka situācija nav taisnīga, ka tieku burtiski sodīta par to, ka pārāk godprātīgi norēķinājos ar kreditoriem maksātnespējas procesa laikā. Taču valsts tā neuzskata, un šķiet, ka man vai nu jāsāk jauns maksātnespējas process, kurā, visticamāk, zaudēšu dzīvokli, kurā dzīvoju kopā ar bērniem, vai arī jāmaksā man nepamatoti uzrēķinātais nodoklis. Protams, varu arī tiesāties ar valsti, taču arī tam vajadzīga gan nauda, gan laiks. Redzot, kā valsts iestādes, pat ministrijas, atrakstās uz visiem iepriekš sūtītajiem jautājumiem, man nav ticības, ka tiesāšanās varētu nest taisnīgu rezultātu. Drīzāk jārēķinās ar jauniem izdevumiem un to, ka vēl ilgi nevarēšu saukt sevi par cilvēku, kas brīvs no parādiem."

Ar lūgumu pārskatīt VID inspektora lēmumu un novērst tiesisko netaisnību vispirms vērsāmies pie VID ģenerāldirektora. Saņemot atbildi, ka nodokļa uzrēķins ir pareizs, taisnību meklējām Finanšu ministrijā (FM). Taču no tās saņēmām atbildi, ka FM kompetencē neesot nodokļu likuma un VID darba izvērtēšana. Ņemot vērā, ka procesā ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpuma pazīmes, vērsāmies arī Tieslietu ministrijā, kā arī tās pārraudzībā esošajā Maksātnespējas kontroles dienestā, kuram vajadzētu uzraudzīt likumības ievērošanu maksātnespējas lietās. Taču Kristīnes jautājums un lieta neesot arī šo institūciju kompetencē. Visa šī situācija spiež secināt, ka valstī valda absolūts tiesiskais nihilisms, no kura pirmkārt cieš likumpaklausīgie iedzīvotāji. Tā vietā, lai cīnītos ar nodokļu afēristiem, ļaunprātīgiem nemaksātājiem un shēmu darboņiem, kas, nenomaksājot nodokļus, valstij rada simtos tūkstošu, pat miljonos mērāmus zaudējumus, VID visas pūles velta politiski nenozīmīgu iedzīvotāju darījumu vērtēšanai, lai izdevīgā brīdī sniegtu uzrēķinu par nodokļu parādu. Turklāt nodokļa piedziņu nekavē pat fakts, ka konkrētu personu aizsargā pār nodokļu likumu prioritārākais Maksātnespējas likums. Iespējams, likuma burts VID inspektoram ļauj piemērot šādu nodokļu uzrēķinu, taču tas ir absolūtā pretrunā likuma būtībai. Konkrētā situācija un VID izpratne par nodokļu parādniekiem jau tā maz aizsargātos iedzīvotājus pakļauj vēl lielākai netaisnībai. Likumdevējam šo situāciju vajadzētu steidzīgi novērst, nevis aizbildināties, ka viss ir labi.

Aizvien vēl tiek meklēts risinājums, kā Kristīnes situāciju atrisināt. Aizvien tiek cerēts, ka ar grozījumiem likumā šobrīd esošās pretrunas likumos tiks novērstas. Tikmēr citus parādniekus aicinu būt uzmanīgiem brīdī, kad maksātnespējas procesā īpašumiem tiek meklēti pircēji.

Loģiska, saprotama un atbalstāma ir personas vēlme aktīvi iesaistīties savā maksātnespējas procesā, lai palielinātu iespējas 100% apmērā norēķināties ar kreditoriem. Taču ikvienam der zināt, ka, pārāk centīgi sedzot savas saistības pret kreditoriem, viegli var kļūt par valsts parādnieku. Šajā situācijā, iespējams, pareizāk dara tie parādnieki, kas visus ar īpašumu pārdošanu saistītos jautājumus ļauj kārtot maksātnespējas procesa administratoram, kurš šādā situācijā visbiežāk ir arī vienīgais labuma guvējs. Proti, Latvijas prakse liecina, ka gadījumā, ja īpašumu pārdod izsolē administrators, no pārdošanā gūtajiem līdzekļiem tiek segta administratora atlīdzība, izsoles izdevumi un niecīga daļa no parāda summas, bet, maksātnespējas procesam noslēdzoties, būtiska izsniegtā kredīta daļa tiek norakstīta jeb dzēsta. Šādā situācijā kreditors ir zaudētājs, taču vismaz maksātnespējīgā persona var būt droša, ka sava procesa laikā nejauši nekļūs par jauna parāda īpašnieku.

Aicinu un ceru, ka pretrunīgā un neviennozīmīgā situācija, kurā likums vēršas pret godīgajiem un atbildīgajiem iedzīvotājiem, tiks aktualizēta un atrisināta. Labāk attaisnot desmit vainīgos, nekā nepamatoti sodīt vienu nevainīgo!