Un tas tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) atzīst tikai nodokļu likumus, kurus turklāt vēl traktē atbilstoši savām vajadzībām, absolūti ignorējot citus likumus. Var teikt, ka VID amatpersonas rīkojas teju ar represīvām metodēm, spiežot cilvēku ātrāk atzīt savu vainu darījuma nedeklarēšanā, aizmirstot brīdināt, ka ikvienam ir tiesības uz juridisko palīdzību. Ar savu bezdarbību Finanšu un Tieslietu ministrija atbalsta VID represīvās metodes un pierāda – Latvijā visvainīgākais ir tas, kurš centies būt godprātīgs.
Ikvienu parādnieku, kurš maksātnespējas procesā vēlas saviem atsavināmiem īpašumiem atrast labākos pircējus un atsavināt tos par augstāko cenu, aicinu nesteigties. Var gadīties, ka, nokārtojot savas parādsaistības pret kreditoriem, parādnieks iedzīvojas desmitiem tūkstošu vērtos jaunos parādos pret valsti. Valsts ieņēmumu dienesta absolūtā varas apziņa un kategoriskā atteikšanās izvērtēt pieņemto lēmumu atbilstību likuma garam un likumā rakstītajam, ko sekmē Finanšu un Tieslietu ministrijas atteikšanās atzīt problēmas esamību, spiež bez vainas vainīgajam meklēt glābiņu ilgstošā un dārgā tiesvedībā vai arī mēģināt vēlreiz iet maksātnespējas ceļu, kas nozīmētu atkāpšanos no likumā paredzētās taisnības un pakļaušanos VID represīvajām metodēm. Tas ir absolūti nepareizi, ka parādnieku mudina nevis būt atbildīgam pret saviem kreditoriem un izpildīt likumā noteikto – meklēt iespēju pārdot savus īpašumus par iespējami augstāku cenu, lai pēc iespējas lielākā apmērā segtu kreditoru prasījumus, bet, gluži pretēji, – darīt tā, lai parādi tiek segti tikai daļēji un rezultātā – procedūras beigās vienkārši dzēsti. VID ar savu rīcību, bet Finanšu un Tieslietu ministrija ar savu bezdarbību kropļo cilvēku paļaušanos uz likumību un centienus būt godprātīgiem, izpildot uzņemtās saistības. Šajā situācijā ir skaidrs – jo pilnīgāk tiks segts parāds, jo lielāka ir varbūtība, ka būs jauns parāds no valsts puses. Arī tad, ja, atdodot parādus, pašam no īpašumu notirgošanas pāri nekas nav palicis.