Vita Jermoloviča: Katru gadu – jauns tūrisma rekords  (4)

Informētība par Rīgu. Desmit gadu laikā radoši ir strādāts un sasniegts pozitīvs Rīgas kā galamērķa tēls – mūsu galvaspilsēta aktuālo tūrisma pilsētu vidū Eiropā un pasaulē ieņem arvien augstāku vietu, sasniedzot pat top 5 un augstāku vērtējumu dažādos starptautiskos nozares apskatos. Pozitīva pilsētas tēla veidošanai svarīgi ir samazināt cenas kritērija ietekmi uz ceļojuma galamērķa izvēli. To sasniegt ļāvuši daudzi projekti ar skaidru mērķi palielināt ārzemju viesu informētību par Rīgu kā atpūtas un darījumu galamērķi. Ik gadu sadarbībā ar nozares partneriem, ārvalstu mērķa tirgos tiek stāstīts par Rīgu, tās iespējām un piedāvājumu. Tas nav palicis bez rezultātiem – līdzšinējo aktivitāšu rezultātā tūristu skaits Rīgā ir strauji audzis, jo īpaši pēdējo piecu gadu laikā, palielinoties par 42%*.

Tūristam piemērots piedāvājums pilsētā. Rīga ir pierādījusi, ka spēj ne tikai piesaistīt viesus, bet arī apmierināt viņu pieprasījumu, nodrošinot bagātīgu un kvalitatīvu piedāvājumu tūristiem. Ir dibināti jauni un attīstīti tradicionālie notikumi, domājot par to, lai tie būtu interesanti ne tikai vietējam iedzīvotājam, bet arī ārvalstu viesim. Ir radīta daudzi pilnīgi jauni pasākumi, kas saista ārvalstu viesus un tūristus. Rīgas viesiem patīk piedalīties Līgo svētkos, aplūkot Rīgas Ziemassvētku tirdziņu piedāvājumu, sagaidīt gadumiju Rīgā. Tūristus piesaista Rīgas operas festivāls, Rīgas pilsētas svētki, lielākie sporta notikumi – Rīgas maratons un "Neste World RX of Latvia", arvien vairāk Rīgā notiek lielo notikumu ar pasaules uzmanību, piemēram, 3. Baltijas Triennāle, kas norisinājās 2018. gadā. Par jau ikgadēju tradīciju ir kļuvuši arī gastronomijas notikumi – Rīgas Restorānu nedēļa, Rīgas svētku restorāns un ielu ēdiena festivāls "Riga Street Food Festival".

Infrastruktūras izaugsme. Ērta nokļūšana ir bijis viens no nosacījumiem, lai veidotos stabila tūristu plūsma. Uz Rīgu tūristi ceļo, izmantojot visdažādākos transporta veidus – gan aviotransportu, gan satiksmes autobusus, vilcienus, prāmjus, vieglās automašīnas un citus transportlīdzekļus. Jaunus viesus piesaista tiešie avio savienojumi ar jauniem galamērķiem. Pateicoties mērķtiecīgai infrastruktūras uzlabošanai, Rīgā var piestāt arī lielāki kruīza kuģi.

Arī pilsētvide kļūst arvien ērtāka tūristiem. Piemēram, kopējās sakoptības jomā mēs esam novērtēti pat augstāk nekā tādas valstis kā Zviedrija, Norvēģija un Somija. Kā arī esam starp līderiem vides un tās ilgtspējas vērtējumā.**

Būtiski, ka tūristu piesaiste un infrastruktūra ir cieši saistītas un virza viena otru. Tūristu skaita pieaugums mudinājis ienākt Rīgā lielās viesnīcu ķēdes kā, piemēram, "Kempinski", "Hilton", "Marriott" u.c., kuru investīcijas un klātbūtne ir novērtējums pilsētas potenciālam.

Skaitļu dinamika

Šobrīd tūristu skaits Rīgā gadā par vairāk nekā pusotru reizi pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu. Tūrisma izaugsmes dinamiku apliecina ne tikai tūristu skaita pieaugums, bet pārmaiņas, ko viesu skaita pieaugums iezīmē ekonomikā. Tūristi ir viens no ekonomikas pieauguma veicinātājiem.

Kas pie mums brauc? Aptauja liecina, ka Rīga ir mērķtiecīga izvēle trešdaļai tūristu. Vairāk nekā trešā daļa viesu Rīgu apskata, ceļojot pa Baltijas valstīm, 20% tā ir daļa no ceļojuma pa Latviju, savukārt 8% – viena no apstāšanās vietām, ceļojot pa Eiropu. Joprojām visvairāk tūristu Rīgā ierodas no Krievijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas. Ar katru gadu Latviju par ceļojuma mērķi vai vismaz vienu no mērķiem izvēlas tūristi no tālām un eksotiskām valstīm, piemēram, ASV un Japānas. Balstoties uz 2017. gada datiem, vairāk nekā 50% procenti viesu Rīgā ierodas uz vienu dienu. 42% nakšņo viesnīcās vienu vai vairākas naktis. Tāpat populāras ir alternatīvas tūristu mītnēm – īstermiņa īres dzīvokļi un apartamenti, kas veido aptuveni 4%. Gandrīz tikpat viesu – 3% nakšņo pie radiem vai draugiem.*

Cik pie mums tērē? Vidējie tūristu izdevumi dienā Rīgā sasniedz 136 eiro, kas ietver izdevumus par naktsmītni, ēdināšanu, ekskursijām, suvenīriem, transportam un citiem pirkumiem. Visvairāk Rīgā tērē zviedri un norvēģi.

Pašlaik tūrisma nozare Latvijā veido vairāk nekā 4% no IKP, un kopā ar saistītajām nozarēm tūrisma nozare nodrošina gandrīz 9% darbavietu Latvijā.

Drošība, "zaļais" tūrisms, jaunatklāšana – Rīgas potenciāls 2019. gadā

Tūrismu Rīgā, protams, veicina arī ar ekonomiku nesaistīti faktori. Rīgai ir ērts ģeogrāfiskais novietojums un izcils kultūrvēsturiskais piedāvājums, "zaļa" vide un dabas tuvums, un vēl neatklātas pilsētas aura, kas jau 2019. gadā būs nozīmīgāks kritērijs pasaules tūrisma tendencēs.

Jaunatklājums un Ziemeļeiropas eksotika. Rīga pilnībā atbilst tūrisma nozarē valdošajam jaunatklājēju garam. Tas nozīmē – ierasti populārie galamērķi ceļotājus vairs nepārsteidz, bet pārsteigums un jauna pieredze ir mūsdienu tūrista vēlmju augšgalā. Tādēļ arvien biežāk tiek meklēti tādi galamērķi, kas pasaules tūrisma kartē joprojām ir eksotiski un vēl nav kļuvuši par klišeju. Rīga vilina ar nelielas pilsētas šarmu, bagāto vēsturi, unikālo arhitektūru, daudzveidīgo un piesātināto kultūras dzīvi un dinamisko dzīves ritmu, vienlaikus pārsteidzot ar moderno un mūsdienīgo pilsētvidi un sakoptību.

Drošība pasaules notikumu ietekmē ir kļuvusi par tūrisma tendenču aktualitāti un izvēles kritēriju. Tūristi arvien vairāk izvērtē izvēlētā galamērķa drošību. Biežāk izvēle ir par labu vietām, kas nav lielās metropoles un visiem zināmi galamērķi ar desmitiem miljonu iedzīvotāju un viesu. Rīga ir tūristiem ne vien pievilcīga, bet droša.

Zaļais tūrisms. Pasaulē arvien vairāk tiek domāts par zaļo ceļošanu, kas ietver gan eko tūrisma attīstību, gan ilgtspējīgu ceļošanu. Biežāk tūristi izvēlas galamērķi ar dabas tuvumu, ārpus lielpilsētām, videi draudzīgus pārvietošanas līdzekļus, piemēram, dodoties kājām vai ar velosipēdu, un piekopj citus veidus, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi. Rīgas ģeogrāfiskais novietojums un kompaktums, ērta nokļūšana pie jūras, mežā un dabā, paver tam milzīgu potenciālu tuvākajiem gadiem.

Rīgas potenciāls ir liels, un mūsu mērķis ir panākt, lai tūristu skaits gada nesezonas mēnešos aug par 10%.

*CSP dati

** Pasaules Ekonomikas Foruma Ceļojumu un Tūrisma konkurētspējas ziņojums, 2017