Par dziļi ielaistajām kaitēm, ar kurām daudzus gadus sirgst atkritumu apsaimniekošanas joma, labi zina ne vien Latvijā, bet arī Eiropas Komisijā Briselē. Pēdējo pāris gadu laikā nebūšanas atkritumu apsaimniekošanā ārēji visuzskatāmāk vairākkārt atspoguļojušās dūmu mutuļos, kas pacēlušies virs slikti kontrolētām atkritumu uzglabāšanas vietām, ļaujot apjaust notiekošā mērogu, kas svārstās no lielām līdz pavisam lielām blēdībām.
"Pierakstu" sistēma, lai nodrošinātu vajadzīgo atkritumu apjomu un tā pārstrādi, ir izaugusi "apskaužamos" apmēros – laikam būs grūti atrast kādu atkritumu veidu, kurā savāktie, pārstrādei nodotie apjomi pārsvarā ir bez "pierakstiem". Atkritumu apsaimniekošanas sistēma droši vien nevienā valstī nav pilnībā ideāla, tomēr Latvijā notiekošais sāk iziet ārpus veselā saprāta robežām, pārkāpumu apjoms jau kļuvis nesamērīgi liels. Tā rezultātā Latvija riskē nesasniegt Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanā dalībvalstīm izvirzītos mērķus. Šādā situācijā sevišķi rūpīgi jāizvērtē, ar kādu instrumentu palīdzību iespējams situāciju mainīt uz labo pusi, panākot šo mērķu sasniegšanu, un vienlaicīgi no atkritumu apsaimniekošanas tirgus izskaužot uzņēmumus, kas apzināti izvēlējušies būt ēnu ekonomikas daļa. Tikpat svarīgs uzdevums – nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējiem, kuri vēlas strādāt un turpināt investēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un sava biznesa attīstībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
