Būtībā ir divu tipu platformas. Pirmā (klasiskā savstarpējo aizdevumu versija) publicē investoriem informāciju par potenciālo finansējuma saņēmēju, savukārt investori nobalso ar savu naudu par to, vai ieguldīt šajā projektā vai nē. Ja nepieciešamais finansējums no visiem investoriem tiek savākts, projekts tiek finansēts. Otrā pārdod jau iepriekš izsniegtus aizdevumus, tipiski norādot daudz mazāk informācijas par finansējuma saņēmēju, bet bieži piedāvājot atpakaļ-pirkšanas garantijas (buyback) kredītiem, kas atmaksu kavē. Dažas lielākās šī tipa platformas apkopo daudz aizdevēju piedāvātās investēšanas iespējas (piemēram, "Mintos"), kamēr citas ļauj investēt tikai pašu izsniegtajos kredītos (piemēram, "Twino"). Latvija ir Eiropas līderis otrā tipa savstarpējo ieguldījumu platformās, un esam tie, kas pirmie aizsāka šādu ieguldījumu piedāvāšanu investoriem.
Lai gan ieguldīšana Latvijas un Baltijas valstu pūļa finansējuma platformās bieži piedāvā ienesīgumu vairāk nekā 10% gadā, ieguldīšana tajās var būt tikpat riskanta kā iešana pa mīnu lauku. Katra no platformām darbojas pēc nedaudz atšķirīga principa – ar savu juridisko dokumentāciju, lietošanas funkcijām, atskaitēm un ētikas standartiem. Platformas viegli var uzsūkt "dumjo naudu" (dumb money), pievilinot to ar maldīgām garantijām vai augstu procentu ienesīgumu. Ja neesi pilnīgi pārliecināts, ka pārstāvi "gudru naudu" (smart money), tad tu pārstāvi "dumjo naudu", un ieguldīšana platformās nav priekš tevis. Ja tomēr esi gatavs iet uz priekšu, tad, lai atvieglotu navigāciju šajos džungļos, zemāk apkopoti pieredzē balstīti padomi, kā izvēlēties, kurā pūļa finansējuma platformā ieguldīt un vai vispār to darīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
