Irina Kostina
Foto: Publicitātes foto
Maijā stāsies spēkā "Trauksmes celšanas likums", kas rada jaunu dimensiju darba tiesisko attiecību jomā. Likumā ir paredzēta aizsardzība personām, kuras būs izšķīrušās par atbildīgu soli – izgaismot iespējamās nelikumības, par kurām ticis uzzināts, veicot darba pienākumus. Savukārt mazāk skaidrs ir tas, kā Latvijas uzņēmumiem veidot iekšējās sistēmas trauksmes celšanai.

Likuma izpratnē par trauksmes cēlēju var kļūt ikviens cilvēks, kurš sabiedrības interesēs ziņo par pārkāpumiem savā darba vietā vai saistībā ar savu profesionālo pienākumu izpildi. Likums paredz diezgan plašu darba izpildes jēdziena definīciju, ieskaitot arī brīvprātīgā darba veicējus un ārpakalpojuma sniedzējus. Sabiedrības interesēs var celt trauksmi, piemēram, par finanšu noziegumiem vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, riskiem sabiedrības veselībai vai vides drošībai, arī par profesionālo standartu un ētikas noteikumu pārkāpumiem. Būtiski uzsvērt, ka nepatiesu ziņu sniegšana vai ziņošana par personīgo interešu aizskārumu nav trauksmes celšana.

Kaut gan tiesības ziņot par pārkāpumiem ikvienai personai, tai skaitā, darbiniekiem, ir jau tagad, jaunais likums tās konkretizē, uzliekot par pienākumu uzņēmumiem nodrošināt ne tikai ziņošanas iespēju, bet arī attiecīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!