Toms Andersons: Vai Rīgas biroju tirgus ir atdzīvojies?

Lēnie būvniecības tempi pēc krīzes laikā platību ziņā ir atmetuši Rīgu uz 3. vietu starp Baltijas valstu galvaspilsētām, kas automātiski ir radījis situāciju, ka biroju tirgus strauji noveco un rada mazāku pieprasījumu pēc telpām no jaunām ārvalstu kompānijām. Tuvāko kaimiņu galvaspilsētās ne tikai ir novēroti lielāki būvniecības tempi, bet arī straujš šo telpu aizpildījums. Galvenais jautājums šajā gadījumā ir, vai veiksmīgāka attīstība biroju segmentā Tallinā un Viļņā notiek, pateicoties lielākai valsts un pašvaldību iesaistei jaunu kompāniju un investīciju piesaistē. Šeit īpaši būtu jāmin Lietuvas valdības un Viļņas pašvaldības lielais devums, radot efektīvu un draudzīgu vidi jaunajiem uzņēmumiem. Piemēram, īpaši tiek atbalstīti finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, radot ātru licencēšanas procesu, ko veicina Lietuvas Banka.

Iepriekš minētie fakti, ieskaitot pievilcīgus nodokļus Eiropas Savienības līmenī un aktīvu "Invest Lithuania" iesaisti, veido lielu pieprasījumu pēc modernām telpām gan no vietējām, gan no ārvalstu globālo biznesa servisu (GBS) un informācijas un komunikāciju kompānijām (IKT) kompānijām. Tā, piemēram, kopējais iznomāto platību skaits pēdējos divos gados Viļņā ir bijis divas reizes lielāks nekā Rīgā, un no šīm platībām 55% aizņem tieši GBS un IKT nozaru pārstāvji. Turklāt kaimiņu galvaspilsētās papildu valdības un pašvaldību aktīvai iesaistei jaunu uzņēmumu piesaistīšanā pašas valsts iestādes ir aktīvi nomnieki un maina darba vidi, pārbraucot uz jaunām nulle kā būvētām ēkām.