Valsts līmenī jau ilgstoši notiek diskusijas par dzērienu iepakojuma depozīta ieviešanu, taču trūka vispusīga pētījuma par plānoto izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem visā Latvijā. Tāds nu ir tapis un rezultāti saliek daudzus punktus uz "i", apliecinot, ka ne jau šaura depozīta sistēma, bet gan sistēmisks kopskats un risinājumi ir tas, kas nepieciešams atkritumu apjoma samazināšanai un arī jēgpilnai tālākai pārstrādei.
Līdz šim atbildīgās iestādes nebija spējušas piedāvāt izvērstu pētījumu par to, kāda ir sagaidāmā sistēmas ietekme uz industriju un arī atkritumu apsaimniekošanas nozares rādītājiem. Tāpēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar "Gateway & Partners" veica šādu pētījumu. Ir skaidrs, ka klasiskā depozīta sistēmas ieviešana būtu kā dārga izprieca par uzņēmēju naudu, turklāt neapdomīga un neefektīva. Pētījuma dati liecina, ka dzērienu pudeles ir tikai niecīga daļa no kopējā atkritumu apjoma un līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu problēma tiktu risināta daļēji. Proti, Latvijā depozīta sistēmā tiktu apsaimniekoti ap 15–19 tūkstošiem tonnu radītā dzērienu iepakojuma jeb 6–7% no radītā iepakojuma apjoma, kas ir mazāk nekā 1% no visiem Latvijā savāktajiem atkritumiem.
Jākaļ dzelzs, kamēr karsts
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
