Es esmu par depozītsistēmu, bet ne tādu, kādu šobrīd tiek plānots ieviest, proti – depozītu nelielam skaitam PET pudeļu (piena, kefīra, jogurta, lielās ūdens pudeles tajā nav iekļautas), daļēji stiklam un alumīnijam.
Domāju – ja tas būtu izdarīts pirms 10 gadiem, tas būtu devis labus rezultātus, tomēr pašlaik, kad visa pasaule ir nonākusi pie katastrofāla plastmasas apjoma un nekontrolējamas tās izplatīšanās (palikšanas) dabā, ir jāsaprot, ka tērēt 30 miljonus šīs problēmas risināšanai Latvijā. Turklāt apzināties, ka risinām to tikai daļēji, būtu ne vien bezatbildīgi, bet, arī globāli vērtējot, videi nedraudzīgi. Ir jāskatās plašāk. Arī taromātu ražošana prasa resursus. Agrāk vai vēlāk būs jāmeklē jauni risinājumi, ko darīt ar visu pārējo iepakojumu – to skaitā dzērienu, pārtika, tehnikas, sadzīves preču, elektronikas.
Domāju, ka gudrāk un progresīvāk būtu jau tagad lietas veidot tā, lai pēc 10 gadiem ieguldītie līdzekļi nebūtu iztērēti bezjēdzīgi un turpinātu kalpot un dot labumu visiem. Mums ir nepieciešama sistēma, kas nodrošinātu absolūti visa iepakojuma depozītu. Un tāda ir vajadzīga tagad un tūlīt – negaidot vēl nākamos 10 gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
