Tikmēr kaimiņos šāda sistēma jau veiksmīgi darbojas, bet mēs visdažādāko iemeslu vai drīzāk ieganstu dēļ lēmumu par ieviešanu pieņemt nespējam. Arī Eiropas Komisija norāda, ka atkritumu apsaimniekošana Latvijā ir ilgstoši neatrisināta problēma, kuras rezultātā pastāv risks, ka nespēsim izpildīt Eiropas Savienības mērķus, un var sanākt tā, ka par ilgo neizlēmību maksāsim – mūs var skart reālas soda sankcijas.
Uzskatu, ka depozīta sistēma ir ceļš aprites ekonomikas pareizajā virzienā – prom no atkritumu apglabāšanas un dedzināšanas uz kvalitatīvu šķirošanu un pārstrādi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, jāsāk šķirot jau atkritumu rašanās brīdī – mājsaimniecībās. Jo ātrāk sāksim šķirot, jo vērtīgākus materiālus atgūsim. Gadījumos, kad iepakojums ir nonācis konteinerā un sajaukts ar citiem atkritumiem, tā pārstrādes kvalitāte ir zemāka. Tieši tāpēc depozīta sistēma spēj efektīvi atgriezt atkritumus apritē un nodrošināt kvalitatīvu pārstrādi, jo ceļš no atkritumu rašanās brīža līdz pārstrādei ir maksimāli saīsināts. Jāatceras, ka depozīta sistēma skar tieši dzērienu iepakojumus, un tie ir vieni no vērtīgākajiem atkritumu plūsmā. Iespējams, tieši tāpēc arī depozīta ieviešana buksē, jo runa ir ne tikai par tīru vidi, bet par vērtīgu resursu. Jāatgādina, ka neviens no depozīta sistēmas atbalstītājiem neuzskata to par "zelta lodi", kas brīnumainā veidā atrisinās visas mūsu atkritumu apsaimniekošanas problēmas. Tādas diemžēl vēl ir daudz. Mēs nevaram pielietot vienu rīku visam, bet problēmu risināšana ir jāsāk jau šodien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
