Foto: Publicitātes attēli
Būdams pieredzējis biznesa cilvēks, diezgan bieži aizdomājos par augstākās izglītības atbilstību mūsdienu prasībām, proti, vai aprobētās studiju programmas balstās praktiskā izglītībā ar virsmērķi studentus sagatavot par daudzsološiem, darba tirgus prasībām un laikmetam atbilstošiem jaunajiem profesionāļiem. Jāņem vērā, ka mūsdienās daudz kas ir mainījies – ja kādreiz profesijas grupējām, piemēram, "balto apkaklīšu" vai "zilo apkaklīšu" darbos, tad pašlaik ir izveidojusies jauna, iepriekš nebijusi grupa – "bez apkaklīšu" darbaļaudis. Tie ir cilvēki, kas dara visu, dzīves gaitā nereti arī mainot darba jomas. Tā ir jauna, mūsdienu dinamiskajam laikmetam atbilstoša tendence, kas no jaunajiem profesionāļiem pieprasa universālas pārnozaru prasmes, un tas ir jāņem vērā, aktualizējot studiju programmas.

Par izglītību bieži mēdzu aprunāties ar paša bērniem – viens no viņiem nupat absolvējis koledžu, otrs pašlaik studē uzņēmējdarbību. Viņi abi ir minējuši, ka mācību laikā iegūtās zināšanas un prasmes ne vienmēr bijušas attiecināmas uz to, kas realitātē notiek biznesa pasaulē. Zinu, ka arī Latvijā izglītības reformu nepieciešamība ir aktuāls temats nu jau vairāku gadu garumā, un varu tikai piebalsot, ka tam jāpievērš liela uzmanība, ja vēlamies, lai absolventi ir tendēti uz darba tirgu.

Esam raduši dažādas profesijas grupēt, tās iedalot "balto apkaklīšu", "zilo apkaklīšu", "zaļo apkaklīšu" u.c. darbos. Ir laiks runāt par iepriekš nebijušu grupu, kuru nebūtu korekti pieskaitīt kādai no iepriekš definētajām – tie ir cilvēki "bez apkaklītes", kuri strādā ārpus ierastiem profesiju ietvariem un standartiem. Viņiem var nebūt ne priekšnieka, ne biroja telpu, pat ne konkrētu pienākumu. Viņi dara visu, maina nodarbošanos un šādi jūtas ērti un labi. Un tas pat nav attiecināms uz konkrētām vecuma grupām – šo personu vidū ir gan jaunieši, tā dēvētie mileniāļi, gan arī pensijas vecuma cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!