Par izglītību bieži mēdzu aprunāties ar paša bērniem – viens no viņiem nupat absolvējis koledžu, otrs pašlaik studē uzņēmējdarbību. Viņi abi ir minējuši, ka mācību laikā iegūtās zināšanas un prasmes ne vienmēr bijušas attiecināmas uz to, kas realitātē notiek biznesa pasaulē. Zinu, ka arī Latvijā izglītības reformu nepieciešamība ir aktuāls temats nu jau vairāku gadu garumā, un varu tikai piebalsot, ka tam jāpievērš liela uzmanība, ja vēlamies, lai absolventi ir tendēti uz darba tirgu.
Esam raduši dažādas profesijas grupēt, tās iedalot "balto apkaklīšu", "zilo apkaklīšu", "zaļo apkaklīšu" u.c. darbos. Ir laiks runāt par iepriekš nebijušu grupu, kuru nebūtu korekti pieskaitīt kādai no iepriekš definētajām – tie ir cilvēki "bez apkaklītes", kuri strādā ārpus ierastiem profesiju ietvariem un standartiem. Viņiem var nebūt ne priekšnieka, ne biroja telpu, pat ne konkrētu pienākumu. Viņi dara visu, maina nodarbošanos un šādi jūtas ērti un labi. Un tas pat nav attiecināms uz konkrētām vecuma grupām – šo personu vidū ir gan jaunieši, tā dēvētie mileniāļi, gan arī pensijas vecuma cilvēki.