Dainis Gašpuitis: Globālā izaugsme palēninās. Par spīti riskiem recesija netiek prognozēta  (1)

Lai gan šajā ekonomikas cikla fāzē dominē negatīvie riski, pasaules ekonomiku balsta vairāki faktori. Rūpnieciskā aktivitāte šobrīd liecina par iespējamu stabilizāciju, īpaši palielinoties optimismam strauji augošajās ekonomikās (SAE) – daļēji pateicoties Ķīnas uzsāktajai ekspansīvajai ekonomikas politikai. Tādējādi SAE paliks nozīmīgs globālās ekonomikas izaugsmes dzinējs, kuru ekonomikas augs tempā no 4,5% līdz 5%. Eiropā iekšzemes ekonomika kopumā ir bijusi noturīga pret sarežģījumiem rūpniecībā. Spēcīgi darba tirgi ir palīdzējuši uzturēt privāto patēriņu. Tā kā eirozonai Āzijas tirgus ir kļuvis nozīmīgāks, atveseļošanās Ķīnā un citās SAE valstīs palīdzēs eksportam atgūties. Taču eirozonas izaugsme šogad būs vāja – 1,1%, bet nākamgad tā atgūsies līdz 1,4%. ASV ekonomikas izaicinājumi izskatās nedaudz atšķirīgi un ir vairāk saistīti ar piedāvājuma puses ierobežojumiem darba tirgū un izzūdošās stimulējošās fiskālās politikas ietekmi. ASV izaugsme pakāpeniski samazināsies no 2,3% šogad līdz 1,7% 2020. gadā.

Inflācijas tendences joprojām ir visai nepārliecinošas. Algu pieaugums ir nedaudz sabremzējies, kas padarījis vieglāku dzīvi monetārās politikas veidotājiem. Lai stimulētu ekonomiku, neraugoties uz saspringto situāciju darba tirgū, visticamāk, ka Federālā rezervju sistēma (veic ASV centrālās bankas funkcijas) savu galveno procentu likmi atstās pašreizējā 2,25–2,50% apmērā, kaut iespējamā likmju virzība ir uz leju. Attiecībā uz Eiropas Centrālo banku prognoze ir, ka tuvākajā laikā likmes paaugstinātas netiks.