Šī iemesla dēļ vitāli svarīgi veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lai apmierinātu mūsdienu cilvēku vajadzības. Pieaugot izmešiem un to cenām, fosilās enerģijas paaudze būs spiesta piekāpties par labu atjaunojamajiem energoresursiem. Turklāt enerģētikas sektors tuvāko pāris desmit gadu laikā radikāli mainīsies, un to veicinās arī elektrotransporta straujā attīstība. Globālā līmenī vairs nepastāv jautājums par to, vai atjaunojamajiem resursiem ir vieta nākotnes enerģētiskajā bilancē. Jautājums ir par to, cik strauji atjaunojamie resursi izstums fosilos un kāda būs katras valsts viedā spēja izmantot to sev par labu. Nemaz nav jāskatās tālu, lai atrastu labus piemērus.
Mūsu kaimiņvalstis, Lietuva un Igaunija, strauji un mērķtiecīgi veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu: Lietuvā ir uzstādītas 517 MW vēja jaudas, Igaunijā tās ir 311 MW. Igaunijas valstij piederošā kompānija "Eesti energia" ir uzstādījusi jau teju 400 MW. Savukārt pie mūsu dienvidu kaimiņiem vēja industrijā ir daudz spēlētāju – pat mēbeļu milzim no Zviedrijas "Ikea" pieder jaunākais vēja parks tepat blakus Latvijas robežai – Ezerē. Savukārt Lietuvas valsts energokompānijai "Lietuvos energija" pieder 42,3 MW uzstādītās vēja jaudas.
Nav lieki piebilst, ka "Eesti energija" attīstības plānos ir attīstīt jau konkrētus parkus, konkrētās vietās uz sauszemes ar kopējo jaudu līdz 50 MW Latvijā un vismaz 290 MW Lietuvā, kā arī Baltijas jūrā ar kopējo jaudu vismaz 1100 MW. Savukārt "Lietuvos energija" pērn apstiprinātā stratēģija paredz kāpināt atjaunojamo energoresursu uzstādīto jaudu līdz 3000 MW 2030. gadā. Tas acīmredzami parāda, ka kaimiņu energokompānijas tiešā veidā veicina valstu mērķus – kāpināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tādējādi padarot tīrāku apkārtējo vidi.
Latvijā šobrīd ir uzstādīti vien 66 MW vēja jaudas. Lai gan kopējā apjomā atpaliekam no mūsu kaimiņiem, tomēr infrastruktūra paredz iespējas vēja elektrostacijas integrēt kopējā elektroenerģijas tīklā. Tas būs acīmredzams vienā no nopietnākajiem enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem "Kurzemes loks". Lai gan ekspertu viedokļi dalās, tomēr tieši "Kurzemes loks" būs vēja enerģijas izaugsmes mugurkauls mūsu valstī. Tas spēs integrēt enerģētiskajā tīklā no 800 līdz 1000 MW jaunas papildu vēja jaudas. Tā ir iespēja, ko prātīgi, uz ilgtspēju vērstu domāšanu var izmantot valsts un to iedzīvotāju labā, lai nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību un vienlaikus mazinātu savu atkarību no fosilajiem enerģijas resursiem, kurus ne līdz galam saprotamu iemeslu dēļ Latvijā spēcīgi lobē.
Lai gan iepriekš nekas neliecināja par "Latvenergo" vēlmi pievērsties jaunu atjaunojamo resursu jaudām, tomēr pagājušajā nedēļā pašmāju energomilža padome nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija plāno trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus. Kāda tad ir šī brīža "Latvenergo" bilance vēja nozarē? "Latvenergo" koncerna energosistēmas ģenerējošo jaudu sastāvā ir divas mazās vēja elektrostacijas – Ainažu VES ar kopējo jaudu 1,0 MW, kuras jau tālajā uzstādīšanas gadā tika uzstādītas lietotas.
Saskaņā ar "Latvenergo" iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā, kompānija plāno būvēt pilotprojektus ar kopējo jaudu līdz 48 MW, izbūvējot četrus atsevišķus pieslēguma punktus pie sistēmas operatora līnijas, kā arī četras transformāciju apakšstacijas. Interesanti, vai tiešām "Latvenergo" būs izdevies atrast to, ko vienkāršajiem komersantiem neizdodas – pieslēgumu pie AS "Sadales tīkls" nevis pie AS "Augstsprieguma tīkls", jo tieši šāds pieslēgums pie sadales sistēmas operatora infrastruktūras ļauj projektam ievērojami ietaupīt.
Noliekot malā pieslēgumu un bažas par to, ka "Latvenergo" izmanto informāciju un saņem noteikumus, kas citiem nav iespējami, tomēr paskatīsimies uz skaitļiem. Tātad kopā tiek plānoti četri pilota projekti ar kopējo uzstādīto jaudu 48 MW, kas gada griezumā, pēc "Latvenergo" aplēsēm, spēs saražot 100-120 GWh elektroenerģijas, kas ir ar 23,8-28,6% lietderības koeficientu. Piemēram, viens no Latvijas esošajiem vēja parkiem, kurš ir uzsācis darbību jau 2012. gadā, strādā ar efektivitāti līdz 32%. Neviļus nākas secināt, ka šādi "Latvenergo" iecerētie pilotprojekti jau kopš ieceres sākuma ir lemti izgāzties, jo tehnoloģija vai izvēlētās vietas ar tik zemu lietderības koeficientu būs izšķērdīgi. Ja šos pilotprojektus ir plānots īstenot triju gadu laikā, ir būtiski veikt pilnu izpēti, izvēlēties atbilstošākās tehnoloģijas, lai lietderības koeficientu varētu palielināt līdz pat 30-35%. Tikai tādā gadījumā šiem pilotprojektiem būtu iespēja darboties elektroenerģijas tirgū, nesaņemot nekādas dotācijas.
Attīstot šos pilotprojektus, nāksies rast finansējumu no 48 līdz pat 60 miljoniem eiro, kam klāt nāks uzturēšanas izmaksas vēl vismaz 800 000 eiro ik gadu tikai servisa vajadzībām. Savukārt visa ieņēmumu un peļņas sadaļa tiks pakļauta elektroenerģijas tirgus riskam. Ja elektroenerģijas tirgū būs zema cena, tad zaudējumi no pilota projektiem tiks kompensēti no kopējās koncerna peļņas, kas nenoliedzami samazinās "Latvenergo" iemaksas valsts budžetā, no kā cietīs visi Latvijas iedzīvotāji.
Valsts naudu pienāksies ieguldīt divreiz, jo, ja pilotprojekti neizdosies, tad būs jārod finansējuma mehānisms, kas nodrošinās tiem pastāvēšanas iespējas. Līdz ar to neapdomīgi un neizsvērti lēmumi novedīs pie kārtējā obligātā iepirkuma jeb obligātās piemaksas scenārija. Nepārdomāti projekti un projekti bez analīzes Latvijā noteikti nav vēlami. Latvija nav tik bagāta valsts, lai enerģētikas eksperimentos ieguldītu vairākus desmitus miljonu, kas primāri būtu jāsaņem valsts budžetam dividenžu veidā.
Kamēr "Latvenergo" plāno, kaimiņi dara. Latvijā aktīvi darbojas "Enefit green", kuriem jau ir būvatļauja vēja parkam ar jaudu aptuveni 40-50MW, tāpat vēja enerģijas projektu iegādi vai dalību tajos izskata Lietuvas kompānija "Geton energy". Nesnauž arī tālākie kaimiņi – zviedru uzņēmums "Eolus" Latvijā ir iecerējis grandiozus plānus, kas jau sāk materializēties. "Eolus" veic ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru Dobeles un Tukuma novadā, kā arī uzsāka diskusijas par vēja elektrostaciju projektu Jelgavas novadā. "Eolus" ir ieguldījuši ievērojamu darbu, apzinot vietas Latvijā, kurās var veiksmīgi un finansiāli pamatoti attīstīt vēja parkus.
"Latvenergo" būtu jāmācās no kaimiņiem un jāpieņem izvērtēta ražošanas stratēģija laikam līdz 2050. gadam, kurā fosilie resursi kalpotu kā atbalsts atjaunojamo energoresursu attīstībai. Ir jāattīsta skaidri izsvērti un izvērtēti projekti atjaunojamo energoresursu jomā – liela mēroga no 50-150 MW vēja parki sauszemē un, sadarbojoties kopēji ar kaimiņiem, ir jāiegulda līdzekļi pētniecībā par vēja parkiem Baltijas jūrā. Tāpat, ņemot vērā saules paneļu pēdējo gadu lietderības kāpumu un to izmaksu samazinājumu, kā arī vasaras laikā dienas vidū augsto elektroenerģijas tirgus cenu, "Latvenergo" būtu jāsāk skatīties uz ievērojamas jaudas saules parka attīstīšanu.
Šī brīža Latvijas enerģētikas čempiona valde nedara neko, lai virzītos uz jaunu, no atjaunojamajiem resursiem ražotas enerģijas nodrošināšanu, mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu, par kurām nebūtu jāmaksā divreiz no valsts nodokļu maksātāju kabatām. Arī padome ir nodarbojusies ar citām, viņuprāt, svarīgākām lietām, kā rezultātā "Latvenergo" būs spiesti zaudēt pozīcijas par labu citiem uzņēmumiem, kas ir saskatījuši nepieciešamību un iespēju veicināt elektroenerģijas ražošanu tieši no atjaunojamajiem energoresursiem. Šobrīd aktuāls ir jautājums, vai jau nebūsim nokavējuši, kā rezultātā būsim spiesti pārpirkt citu attīstītāju projektus, krietni par tiem pārmaksājot Latvijas nodokļu maksātāju naudu?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
