Kristaps Stepanovs
Foto: Publicitātes foto
Cilvēces vēsturē bija akmens, bronzas, dzelzs laikmets. 21. gadsimts ir enerģētikas laikmets, jo tehnoloģiskais progress un attīstība bez enerģētikas nav iedomājama. Šobrīd mēs pat nevaram iedomāties dzīvi bez jebkāda veida enerģijas: siltuma, elektrības, degvielas. Pieaugot globālam energoresursu patēriņam, cilvēce arvien vairāk dara kaitējumu apkārtējai videi un samazina tiesības uz tīru un nepiesārņotu vidi nākamajām paaudzēm.

Šī iemesla dēļ vitāli svarīgi veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lai apmierinātu mūsdienu cilvēku vajadzības. Pieaugot izmešiem un to cenām, fosilās enerģijas paaudze būs spiesta piekāpties par labu atjaunojamajiem energoresursiem. Turklāt enerģētikas sektors tuvāko pāris desmit gadu laikā radikāli mainīsies, un to veicinās arī elektrotransporta straujā attīstība. Globālā līmenī vairs nepastāv jautājums par to, vai atjaunojamajiem resursiem ir vieta nākotnes enerģētiskajā bilancē. Jautājums ir par to, cik strauji atjaunojamie resursi izstums fosilos un kāda būs katras valsts viedā spēja izmantot to sev par labu. Nemaz nav jāskatās tālu, lai atrastu labus piemērus.

Mūsu kaimiņvalstis, Lietuva un Igaunija, strauji un mērķtiecīgi veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu: Lietuvā ir uzstādītas 517 MW vēja jaudas, Igaunijā tās ir 311 MW. Igaunijas valstij piederošā kompānija "Eesti energia" ir uzstādījusi jau teju 400 MW. Savukārt pie mūsu dienvidu kaimiņiem vēja industrijā ir daudz spēlētāju – pat mēbeļu milzim no Zviedrijas "Ikea" pieder jaunākais vēja parks tepat blakus Latvijas robežai – Ezerē. Savukārt Lietuvas valsts energokompānijai "Lietuvos energija" pieder 42,3 MW uzstādītās vēja jaudas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!