Ēriks Štegmanis: Varbūt drīz mājas būvēs roboti, bet jāsāk ar digitāliem projektiem  (1)

Visu ar būvniecību saistīto dokumentu un materiālu digitāla apstrāde un uzglabāšana ikvienai iesaistītajai pusei pieejamā veidā objekta dzīves cikla garumā būtu ievērojams solis uz priekšu drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu projektu īstenošanā. Ar digitalizāciju šai gadījumā jāsaprot būvniecības projekta digitālo virzību, sākot no ieceres, projekta, skaņošanas, atbildības pārskatāmības un robežu sadalīšanas; viena oriģināla nepārtrauktu papildināšanu, nevis replicēšanu un uzglabāšanu dažādās vietās, ar dažādu juridisko statusu.

Vēl viens aspekts, par kuru jādomā jau šobrīd, ir digitālo datu piederība, uzglabāšana un izmantošanaarī nākotnes perspektīvā. Būves dokumentācija ir tās neatņemama un būtiska sastāvdaļa, un to nedrīkstētu ierobežot būves vai ēkas īpašnieka, dokumentu sagatavotāju un citu personu subjektīvi nosacījumi. Tā būtu jāuzglabā un jānododatbilstošam pārņēmējam līdz ar būves īpašumtiesību pāreju visā tās dzīves ciklā – tikpat loģiski kā tiek nodotas ēkas atslēgas. Līdzīgu lēmumu likumdevējs jau pieņēmis par apbūves tiesībām – noteikts, ka no apbūves tiesībām izrietošās nomas attiecības nav vērtējamas kā patstāvīgs institūts, bet būves vai ēkas būtiska un neatņemama sastāvdaļa. Digitalizācija ir tā sauktās ceturtās tehnoloģiskās revolūcijas instruments, ko izmanto, lai paaugstinātu efektivitāti un kvalitāti, kā arī nodrošinātu fizisko datu digitālu transformēšanu ar mērķi tos izmantot nākotnē. Tas saistāms ar attīstību, jo jau šodien redzam, ka ierastie biznesa modeļi mainās it visās jomās un arvien plašākā mērogā tiek risināti digitālajā un virtuālajā vidē.

Daži nozares pārstāvji digitalizāciju nav gatavi pieņemt emocionāli, jo baidās no jaunā un nezināmā vai arī tehniski nav pietiekami kvalificēti, lai izmantotu tās sniegtās iespējas.

Mūsu skatījumā būtu lietderīgi uz būvi un būvniecību raudzīties plašākā nozīmē – no būves rašanās līdz nojaukšanai, kur būtiska nozīme ir arī posmam pirms būves fiziskas radīšanas, vēl juridiskās formēšanās posmā. Turklāt ēku būvējam dažus gadus, bet lietojam daudz ilgāku laiku pēc tam. Būtu jāņem vērā šodienas rūgtā pieredze, kadnetiekam galā ar daudzām būvēm un ēkām. Viens no būtiskākajiem iemesliem šādai situācijai ir tieši kvalitatīvu datu un informācijas trūkums. Ceļot šodienas graustus, neviens nebija domājis par 2019.gadu, kad tie būtu sakopjami vai nojaucami.

Kvalitatīvas informācijas un datu trūkums padara būvniecības procesu ilgāku, vienlaicīgi to ievērojami sadārdzina, jo nepieciešamas dažādas procedūras, lai iegūtu sākotnēji nepieciešamos datus. Nedomājot un nerisinot šo problēmu šobrīd, mēs izdarām "lāča pakalpojumu" sev un nākamajām paaudzēm.

No otras puses, arī būvniecībā digitalizācija dažādā attīstības pakāpē pastāv jau šodien gan Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram, Skandināvijas valstīs notiek aktīvs darbs pie tā sauktā digitālā dvīņa modeļa attīstīšanas, būvkompānijas izmanto pilnībā digitāli vadāmas tehnoloģijas, rūpnieki ražo produktus, kas balstīti uz digitālu ražošanu ar robotiem. Vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā, būves jau ceļ, izmantojot dažādus digitāli vadītus tehnoloģiskos risinājumus.Savukārt Dubaija paziņojusi, ka līdz 2025. gadam gandrīz 50% augstceltņu būvēs ar jaunajām tehnoloģijām, kas nav balstītas uz cilvēku darbu vai konvencionālo būvniecību.

Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi, dažādi standarti un citi normatīvi veido šodienas būvniecības pamatu un risina būvniecības jautājumus daudz plašākā nozīmē, bet nemainīgs ir palicis drošības un atbildības jautājums: būvniecībai un tās rezultātā radītajai būvei ir jābūt drošai visplašākajā izpratnē.

2015. gada 28. jūlija MK noteikumus Nr. 438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi" var uzskatīt par šodienas būvniecības dokumentu digitālās transformācijas stūrakmeni.

Tomēr normatīvais regulējums ir pakārtots galvenokārt konvencionālajai jeb tradicionālajai būvniecībai, kas balstīta uz būvniecību cilvēka darba rezultātā un cilvēku kontrolē, kas savukārt balstās uz pieredzi un vēstures gaitā gūtajām atziņām, nepievēršot pietiekamu uzmanību straujajai tehnoloģiskajai, tostarp digitālās jomas, attīstībai. Līdz ar dažādu tehnoloģisku risinājumu rašanos, piemēram BIM, mākslīgais intelekts un roboti, arvien pamatotāks kļūst jautājums, cik ilgi turēsimies pie gadsimtiem senām tradīcijām un kad spersim soli pretim jaunajam

Vēsture pierādījusi sabiedrības vairākuma kļūdaino redzējumu un pierādījusi, ka tālredzīgi cilvēki saskatīja nākotnes iespējas un sasniedza iepriekš neiespējamo. Piemēram, savulaik neviens neticēja, ka Tomass Edisons radīs spuldzīti; brāļi Raiti tomēr spēs pārvarēt gravitāciju un šodien mēs lidosim ar lidaparātiem, kuru pieejamība ir pielīdzināma taksometriem; nenojauta, kāda loma būs internetam vai mobilajam tālrunim.

Jau šobrīd daudzās nozarēs, kurās vēl pirms pārdesmit gadiem to sauktu par zinātnisko fantastiku, tehnoloģijas tiek pielietotas visplašākajā mērā: internetbankas, digitālie norēķini, bezpilota automašīnas, autonomais sabiedriskais transports, kravas karavānas, 3D cilvēku orgānu drukāšana un izmantošana medicīnā, u.c. tehnoloģijas. Dažādās attīstības stadijās digitāli organizētas tehnoloģijas jau tiek izmantotas būvniecībā.

Pietiekami plaši pieejama informācija par dažādu detaļu digitāli modelētu drukāšanu, būvelementu, pat ēku robotizēta būvniecība, būvdarbu procesā neizmantojot vai minimāli izmantojot cilvēka darbu. Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un citi eksperti jau iesaistījušies nākotnes būvniecībā, gan izstrādājot nākotnes būvniecībai izmantojamus materiālus, gan sākot gatavot attiecīgās jomas speciālistus. Nav pamata uzskatīt, ka viena no tautsaimniecības svarīgākajām nozarēm – būvniecība, neizmantos progresa sniegtās iespējas.

Jau šodien, izstrādājot projektu, ir iespējams veidot digitālos datus par būvi pietiekošā apmērā. Iegūstamo un attiecīgi vēlāk apstrādājamo datu apjomu var pilnveidot un pielāgot dažādām vajadzībām, tomēr jau šodien būtu nepieciešams rast risinājumus, kas spēj nodrošināt datu ilgtspējīgumu. Uzkrājot un korekti organizējot šo informāciju kopējā datu bāzē, būtu iespējams nodrošināt datu kvalitāti un ilgtspējīgumu un novērst daudzas iepriekš pieļautas kļūdas.

Normatīvu grozījumu projektos notiek diskusijas par būvniecības dalībnieku atbildības dalīšanu, kā arī kompetento uzraudzības un kontroles iestāžu atbildības robežām. Vērojami centieni bēgt no atbildības, samazināt jomas un apmēru, par ko konkrētais dalībnieks atbild. Jautājums netiek skatīts kopsakarā ar nozari un nākotnes perspektīvu. Būvei vienmēr ir jābūt drošai un jāatbilst normatīvu prasībām neatkarīgi no tā, kurš ir atbildīgs kurā posmā, no būves rašanās momenta līdz pastāvēšanas beigām.

Visdažādākajās jomās tiek piemērots tā sauktais"četru acu princips". Digitalizācija paver plašāku arī šī kontroles mehānisma pielietojuma iespējamību, kad dokumentācija tiek pārbaudīta gan ar speciālu algoritmu un programmu atbalstu, gan un papildus to pārbauda cilvēks.

"Būvniecība sākas ar ieceri. Savukārt iecere sākas ar normatīvā regulējuma un situācijas analīzi konkrētajā gadījumā. Uzskatām, ka šis būtu pamatots sākumposms digitālu datu izmantošanai, kad ieceres autors spētu iegūt datus digitālā formātā, ne tikai mašīnrakstā radītas un vēlāk ieskenētas lapas. Apbūves noteikumi, plānošanas materiāli, standarti u.c. plānošanai nepieciešamā informācija jau sākotnēji būtu saņemama strukturētu datu formā. Jau ieceres posmā tas ļautu izdarīt pareizas izšķiršanās, veicinātu kvalitatīvu plānošanu, nepieciešamo resursu organizēšanu, kā arī ļautu izvairīties no nevienlīdzīgu nosacījumu izvirzīšanas.