Ingus Rūtiņš: Vai ir droši braukt ar dabasgāzi?  (21)

Šī gada 16. maijā masu mediji ziņoja, ka Latvijā ir atvērta pirmā dabasgāzes uzpildes stacija Jēkabpilī. Iespējams, jūs jau pirms tam zinājāt vairākas gāzes uzpildes stacijas, bet jāpiemin, ka gāze, ko lietojam Latvijā, galvenokārt ir sašķidrināta naftas gāze (turpmāk – LPG (Liquid Petroleum Gas)), bet šinī rakstā minētā pirmā stacija ir saspiestas dabasgāzes (turpmāk – CNG (Compressed Natural Gas)) uzpildes stacija. Tie ir divi pilnīgi atšķirīgi enerģijas avoti, un tehnoloģiski tie ir pilnīgi atšķirīgi automobiļi, kas ir paredzēti darbināšanai ar LPG vai CNG. Līdz šim mums nebija CNG uzpildes iespēju, lai gan šīs tehnoloģijas auto būvē tiek izmatotas arvien vairāk. Tas ir apsveicams solis no uzņēmuma puses attīstīt Latvijā alternatīvās degvielas tīklu, kas vairo degvielu dažādību. Lielākie CNG ieguvumi ir kaitīgo izmešu samazinājums, jo, sadegot dabasgāzei, veidojas ievērojami mazāk kaitīgu vielu, nekā sadegot dīzeļdegvielai, benzīnam vai LPG.

Ar ko tā ir īpaša? CNG ir dabasgāze, kas saspiesta ar vairāk nekā 200 bāru spiedienu (salīdzinājumam, LPG sistēmā šis spiediens ir aptuveni 10 bāru robežās), un tieši šis lielais spiediens liek pievērst pastiprinātu uzmanību gāzes uzglabāšanas tvertnei automobilī. Kā jau iepriekš minēju, tad ANO EEK noteikumi paredz šādu uzglabāšanas rezervuāru periodisku pārbaudi un to nomaiņu nepieciešamības gadījumā. Lielā spiediena dēļ saspiestu dabasgāzi ir iespējams uzglabāt tikai cilindriskas vai sfēriskas formas tvertnēs. Pat vismazākais šādas tvertnes bojājums, kas radies mehāniskas iedarbības vai korozijas rezultātā, var būtiski ietekmēt spiediena noturību un attiecīgi apdraudēt drošību. Šādā gadījumā automobiļa tvertne jau var būt pakļauta eksplozijas riskam. Tas jau ir jautājums ne tikai par jūsu, bet arī apkārtējo cilvēku drošību, īpaši uzpildes laikā, kad spiediens ir vēl lielāks.

Kāpēc tieši šobrīd tik aktuāli runāt par šo pārbaudi? Jau vairākus gadus Latvijā nelielā skaitā, bet regulāri nonāk ar dabasgāzi darbināmi automobiļi, un to skaits valstī ir ap 200. Ņemot vērā to, ka līdz šim Latvijā šādas degvielas uzpildes iespējas bija stipri ierobežotas, bieži šie automobiļi kā degvielu ir izmantojuši benzīnu. Šiem automobiļiem papildus CNG tvertnēm ir uzstādītas arī benzīna bākas, kas parasti ir neliela tilpuma, kā rezultātā nobraukums ar pilnu bāku sniedzas vien 150-300km robežās. Šobrīd šiem automobiļiem ir iespēja legāli veikt CNG uzpildi, un beidzot būs iespēja tos ekspluatēt atbilstoši ražotāja iecerei, iegūt degvielas ekonomiju un iegriezties uzpildes stacijās ievērojami retāk. Tomēr jāņem vērā, ka šīs sistēmas kādu laiku nav lietotas, nav veiktas arī to pārbaudes un to uzpilde ar 200 un vairāk bāru spiedienu publiskās vietās nes līdzi arī zināmus riskus.

Vai tiešām visi automobiļi nedrīkst izmantot šo iespēju? Nē, ir virkne automobiļu, kas to drīkst darīt bez raizēm. Pirmā grupa ir jauni automobiļi un tādi, kas nav sasnieguši 48 mēnešu vecumu kopš pirmās reģistrācijas, jo pirmā periodiskā pārbaude jāveic pēc 48 mēnešiem jeb četriem gadiem. Otra grupa ir automobiļi, kas iegādāti lietoti un kopā ar automobiļa vēsturi ir pieejams sertificēta uzņēmuma apliecinājums par periodiskās pārbaudes veikšanu un termiņu, līdz kuram ir jāveic nākamā periodiskā pārbaude, kas ir atkarīga no ražotāja noteiktā pārbaužu periodiskuma, bet ne retāk kā reizi četros gados. Šeit gan ir jāņem vērā, ka tas ir tā pat kā ar tehniskās apskates protokolu, kad citas valsts izdots atzinums juridiski Latvijā netiks atzīts, tomēr dotajā mirklī tas ir zināms drošības garants pašam auto īpašniekam. Ražotājs arī nosaka balonu maksimālo kalpošanas periodu, pēc kura baloni ir obligāti jāmaina neatkarīgi no to stāvokļa. Pēc ANO EEK regulas šis periods nav garāks par 20 gadiem.

Kur var veikt periodisko pārbaudi? Latvijā šobrīd šo pārbaudi nav iespējams veikt, jo nav izstrādāti sertifikācijas noteikumi uzņēmumiem, kam būs tiesības veikt pārbaudi, kā arī nepieciešamie grozījumi MK noteikumos "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa". Ir ļoti apsveicami, ka Satiksmes ministrija un CSDD šai problēmai ir pievērsuši uzmanību un šobrīd šo noteikumu grozījumi ir izstrādes procesā. Provizoriski tie varētu stāties spēkā ar 2020. gada janvāri.

Kā rīkoties, ja esmu šāda automobiļa īpašnieks? Ja jūs lietojat automobili, kas aprīkots ar dabasgāzes iekārtu un nav jaunāks par četriem gadiem, vai arī nevarat iegūt apliecinājumu par periodisko pārbaudi, kas veiktas atbilstoši ANO EEK 110. noteikumiem, tad turpiniet to lietot iepriekšējā ekspluatācijas režīmā, darbinot to ar benzīnu. Ja auto ir vecumā līdz četriem gadiem, tad variet droši doties uz CNG uzpildes staciju un baudīt dabasgāzes sniegto degvielas ekonomju jau tūlīt. Precīzāk iepazīties ar ANO EEK 110. noteikumiem var šeit.

Ko jāņem vērā, iegādājoties lietotu automobili, kas darbinās ar dabasgāzi? Vispirms jau būtu jāpievērš uzmanība tam, vai auto pārdevējs jums godīgi pastāsta, darbināšanai ar kādu tieši gāzi šis auto ir paredzēts. Ar dabasgāzi aprīkotu automobiļu cenas sludinājumu portālos ir ievērojami zemākas, jo līdz šim tos nebija iespējams ekspluatēt atbilstoši potenciālam un tālāka brauciena laikā degvielas uzpildes stacija bija jāapmeklē vairākas reizes dienā. Jāņem vērā, ka automobilim, kļūstot vecākam, tuvojas laiks, kad to ekspluatēt bez gāzes tvertņu maiņas nebūs iespējams, kas nozīmē papildu izmaksas jaunu tvertņu uzstādīšanai, un tas varētu būt pietiekami dārgs process. Šādā gadījumā būtu jāapdomā ekonomiskais pamatojums šāda automobiļa iegādei vai tālākai ekspluatācijai, ja automobilis jau ir jūsu īpašumā. Jāņem vērā, ka periodiskā pārbaude šādiem automobiļiem būs no ikgadējās tehniskās apskates atsevišķi nodalīts maksas pakalpojums.