Ingus Rūtiņš: Vai ir droši braukt ar dabasgāzi?  (21)

Šī gada 16. maijā masu mediji ziņoja, ka Latvijā ir atvērta pirmā dabasgāzes uzpildes stacija Jēkabpilī. Iespējams, jūs jau pirms tam zinājāt vairākas gāzes uzpildes stacijas, bet jāpiemin, ka gāze, ko lietojam Latvijā, galvenokārt ir sašķidrināta naftas gāze (turpmāk – LPG (Liquid Petroleum Gas)), bet šinī rakstā minētā pirmā stacija ir saspiestas dabasgāzes (turpmāk – CNG (Compressed Natural Gas)) uzpildes stacija. Tie ir divi pilnīgi atšķirīgi enerģijas avoti, un tehnoloģiski tie ir pilnīgi atšķirīgi automobiļi, kas ir paredzēti darbināšanai ar LPG vai CNG. Līdz šim mums nebija CNG uzpildes iespēju, lai gan šīs tehnoloģijas auto būvē tiek izmatotas arvien vairāk. Tas ir apsveicams solis no uzņēmuma puses attīstīt Latvijā alternatīvās degvielas tīklu, kas vairo degvielu dažādību. Lielākie CNG ieguvumi ir kaitīgo izmešu samazinājums, jo, sadegot dabasgāzei, veidojas ievērojami mazāk kaitīgu vielu, nekā sadegot dīzeļdegvielai, benzīnam vai LPG.

Ar ko tā ir īpaša? CNG ir dabasgāze, kas saspiesta ar vairāk nekā 200 bāru spiedienu (salīdzinājumam, LPG sistēmā šis spiediens ir aptuveni 10 bāru robežās), un tieši šis lielais spiediens liek pievērst pastiprinātu uzmanību gāzes uzglabāšanas tvertnei automobilī. Kā jau iepriekš minēju, tad ANO EEK noteikumi paredz šādu uzglabāšanas rezervuāru periodisku pārbaudi un to nomaiņu nepieciešamības gadījumā. Lielā spiediena dēļ saspiestu dabasgāzi ir iespējams uzglabāt tikai cilindriskas vai sfēriskas formas tvertnēs. Pat vismazākais šādas tvertnes bojājums, kas radies mehāniskas iedarbības vai korozijas rezultātā, var būtiski ietekmēt spiediena noturību un attiecīgi apdraudēt drošību. Šādā gadījumā automobiļa tvertne jau var būt pakļauta eksplozijas riskam. Tas jau ir jautājums ne tikai par jūsu, bet arī apkārtējo cilvēku drošību, īpaši uzpildes laikā, kad spiediens ir vēl lielāks.