Ja skatāmies uz darba aizsardzības jomu laika griezumā, tad lielāko atšķirību varam redzēt tieši datu uzglābšanas jautājumā. Ja pirms 10 gadiem darba aizsardzības dokumentu kopums lielākoties bija uzglabāts fiziskās papīra lapās jeb visa informācija glabājās drukātā formātā kādā ne tik bieži aiztiktā mapē, tad šobrīd līdz ar tehnoloģiju attīstību modernos un atbildīgos uzņēmumos arī darba aizsardzības jautājumi piedzīvo digitalizāciju.
Lielākais klupšanas akmens fiziskai mapei un datiem, kas nav digitalizēti, ir risks aizmirst kādus no veicamajiem procesiem. Uzņēmēji ne vienmēr var atļauties nolīgt atsevišķu cilvēku, kurš skrupulozi sekos līdzi visām izmaiņām darba aizsardzības likumos un procesiem uzņēmuma iekšienē, savukārt vadītājiem darba aizsardzības jautājumu uzpasēšana nereti ir dienas kārtības prioritāšu apakšgalā – tomēr šie apsvērumi neatbrīvo no atbildības. Turklāt darba aizsardzība nav attiecināma tikai uz juridiskiem jautājumiem. Šis jēdziens sevī ietver arī vairākus praktiskus aspektus. Ja nav sistēma, kas par visu aktuālo jautājumu kopumu atgādina, diez vai uzņēmējs ikdienā iedomāsies – šodien atvēršu darba aizsardzības dokumentu mapi, varbūt kāds no termiņiem ir nokavēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
