Ņemot vērā dažādos rezultātus, rodas jautājums – vai Latvijai ir izredzes kļūt par inovāciju lielvalsti? Lai uz to atbildētu, būtiski saprast, kas ir inovācija mūsdienu sabiedrībā. Neraugoties uz to, ka jēdziens radies jau 16. gs., par tā nozīmi joprojām nav vienprātības. Dažādi autori interpretē to ļoti atšķirīgi – vieni uzsver, ka inovācija ir process, citi – ka inovācija ir izgudrojums, ka inovācija ir tad, kad produkts sniedz finansiālu ieguvumu tā radītājiem, vēl citi skaidro, ka inovācija ir saistāma tikai ar ieguldījumiem pētniecībā. Ekonomikas ministrijas mājas lapā varam lasīt Latvijā pieņemtā inovācijas definīciju, kas inovāciju skaidro kā " ... procesu, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā".
Lai viestu skaidrību un paplašinātu izpratni par inovāciju būtību, 2018. gada oktobrī OECD publicēja jaunāko inovācijas skaidrojumu, norādot, ka inovācija (kā rezultāts) ir jānodala no inovatīvajām aktivitātēm (procesa). Proti, inovācija ir inovatīvo aktivitāšu vadīšanas rezultāts, jauns vai uzlabots produkts vai process (vai to kombinācija), kas būtiski atšķiras no vienības iepriekšējiem produktiem vai procesiem un ir pieejams potenciālajiem lietotājiem (produkts) vai ko vienība nodevusi lietošanai (process). Jāpiebilst, ka inovācijai kā rezultātam ir jāsniedz labums sabiedrībai.