Pēdējos dažos gados investoru vidū, izvērtējot uzņēmumus, kuros ieguldīt, arvien populārāki kļuvuši tā sauktie ESG (Environmental, Social and Governance) jeb vides, sociālie un pārvaldības kritēriji. Pēc šī standartu kopuma investori, piemēram, ieguldījumu fondi, nosaka, kā uzņēmuma aktivitātes ietekmē apkārtējo vidi, kā tas sadarbojas ar piegādātājiem un vietējām kopienām, kā tiek organizēta uzņēmumu pārvaldība.
Ja agrāk lēmuma pieņemšana par investīcijām uzņēmumos, kas pievērš uzmanību un iekšēji mēra šos kritērijus, šķita tikai ētikas jautājums, tad pēdējā laikā profesionāli investori kļūst pārliecinātāki par to, ka ESG risku novērtēšana tieši ietekmē biznesa rezultātus un līdz ar to ieguldījumu ilgtermiņa atdevi. Tomēr fakti pagaidām nav tik viennozīmīgi – akadēmiskie pētījumi rāda, ka šādiem ieguldījumiem ir liels pozitīvais potenciāls, kamēr, izanalizējot vēsturiskos tirgus datus, jāsecina, ka kopumā nav konstatējamas būtiskas atšķirības darbības rezultātos. Respektīvi, ilgtermiņā veicot atbildīgus ieguldījumus, investori neriskē gūt sliktākus peļņas rezultātus, saglabājot papildu pozitīvas ietekmes iespējas.
Tādēļ – investori, kas domā ilgtermiņā, aizvien biežāk un plašāk sliecas vērtēt potenciālos ieguldījumu objektus ne tikai pēc biznesa modeļa, finanšu rādītājiem un prognozēm, bet arī pēc ESG kritērijiem. Uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt finansējumu tirgū, tas ir jāņem vērā, pretējā gadījumā tie riskē kļūt izolēti no plašiem finansējuma avotiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
