Pēdējos dažos gados investoru vidū, izvērtējot uzņēmumus, kuros ieguldīt, arvien populārāki kļuvuši tā sauktie ESG (Environmental, Social and Governance) jeb vides, sociālie un pārvaldības kritēriji. Pēc šī standartu kopuma investori, piemēram, ieguldījumu fondi, nosaka, kā uzņēmuma aktivitātes ietekmē apkārtējo vidi, kā tas sadarbojas ar piegādātājiem un vietējām kopienām, kā tiek organizēta uzņēmumu pārvaldība.
Ja agrāk lēmuma pieņemšana par investīcijām uzņēmumos, kas pievērš uzmanību un iekšēji mēra šos kritērijus, šķita tikai ētikas jautājums, tad pēdējā laikā profesionāli investori kļūst pārliecinātāki par to, ka ESG risku novērtēšana tieši ietekmē biznesa rezultātus un līdz ar to ieguldījumu ilgtermiņa atdevi. Tomēr fakti pagaidām nav tik viennozīmīgi – akadēmiskie pētījumi rāda, ka šādiem ieguldījumiem ir liels pozitīvais potenciāls, kamēr, izanalizējot vēsturiskos tirgus datus, jāsecina, ka kopumā nav konstatējamas būtiskas atšķirības darbības rezultātos. Respektīvi, ilgtermiņā veicot atbildīgus ieguldījumus, investori neriskē gūt sliktākus peļņas rezultātus, saglabājot papildu pozitīvas ietekmes iespējas.
Tādēļ – investori, kas domā ilgtermiņā, aizvien biežāk un plašāk sliecas vērtēt potenciālos ieguldījumu objektus ne tikai pēc biznesa modeļa, finanšu rādītājiem un prognozēm, bet arī pēc ESG kritērijiem. Uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt finansējumu tirgū, tas ir jāņem vērā, pretējā gadījumā tie riskē kļūt izolēti no plašiem finansējuma avotiem.
Izskaidrojums ir vienkāršs – pat, ja kopumā būtisku atšķirību ieguldījumu rezultātos nav, ir pietiekami daudz spilgtu piemēru, kas liecina, ka risku neizvērtēšana konkrētos uzņēmumos var beigties ar pamatīgiem investoru zaudējumiem. Skaļi piemēri ir "British Petroleum" akciju cenas kritums pēc avārijas uz uzņēmuma naftas ieguves platformas Meksikas līcī 2010. gadā vai problēmas, kas piemeklēja Brazīlijas kalnrūpniecības uzņēmumu "Vale" pēc dambja, kas norobežoja toksiskus notekūdeņus, sagrūšanas un simtiem cilvēku bojāejas šā gada sākumā. "Vale" darbībā tas bija atkārtots negadījums, kas sagrāva uzticību uzņēmumam, kurš pastāvīgi ignorē apkārtējās vides drošības jautājumus.
Savukārt Latvijā ir spilgts piemērs, kas apliecina, kas notiek, ja uzņēmums ignorē labas pārvaldības principus. Proti, pēc akciju sabiedrības "Olainfarm" lielākā īpašnieka nāves mantinieku strīdu un biežo vadības maiņu rezultātā ir noticis akciju cenas kritums no 11 eiro līdz pat sešiem eiro par vienu akciju. Turklāt, ja uzņēmums nespēs atrisināt pārvaldības problēmas, cena var slīdēt vēl zemāk.
Problēmas korporatīvajā pārvaldībā vispār ļoti būtiski bremzē Latvijas akciju tirgus attīstību. Ir izskanējusi ideja kotēt virkni valsts uzņēmumu biržā, lai tirgu aktivizētu. Taču primārs nosacījums būtu valsts uzņēmumu pārvaldības sakārtošana. Ja pirms tam netiks izbeigta kaut vai valžu un padomju locekļu iecelšana pēc politiskās uzticamības, ja netiks nodrošināta pārvaldības un darbības caurskatāmība, nopietnu investoru interese par šādiem uzņēmumiem būs ierobežota.
Investoru vidū populārs ir viedoklis – kas tiek mērīts, tiek pārvaldīts (What gets measured, gets managed). Loģika ir vienkārša un saprotama – ja uzņēmums pēta un apzina savas iespējamās problēmas, ja par tām ziņo un runā publiski, tad, visticamāk, arī kaut ko dara, lai tās minimizētu un novērstu. Tādā kompānijā ir drošāk investēt nekā uzņēmumā, kas informāciju par sevi cenšas slēpt. Vismaz ilgtermiņā šādi uzņēmumi ir uzticamāki.
Sekojot šai tendencei, arī mēs, pensiju pārvaldītājs "CBL Asset Management", investīciju izvērtējumā ietveram vides, sociālos un korporatīvās pārvaldības aspektus. Apstiprinot šādu stratēģiju, esam pievienojušies ANO atbalstītajai deklarācijai par Atbildīgu investīciju principu ievērošanu un kļuvuši par pirmo Latvijā bāzēto pensiju pārvaldes kompāniju, kas darbosies atbilstoši šiem principiem. Esam izveidojuši arī jaunu "CBL Asset Management" Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu pensiju plānu – ieguldām tikai tādos uzņēmumos, kas ir līderi ilgtermiņa atbildības ziņā.
Vai Latvijas iedzīvotājiem ESG kritēriji pašlaik ir aktuāli? Sadarbībā ar "Norstat Latvia" maijā veiktās aptaujas rezultāti gan liecina, ka pagaidām pārliecinošam vairākumam respondentu (81%), izšķiroties, kādos uzņēmumos investēt, nozīmīgākais faktors ir finanšu rezultāti. Taču nevar arī nepamanīt, ka gados jaunākiem cilvēkiem aizvien nozīmīgāka kļūst uzņēmuma ietekme uz vidi, rūpes par darbiniekiem, ziedošanas politika. Piemēram, 18 līdz 29 gadus vecu cilvēku vidū uzņēmuma rūpes par vidi jau ir pietiekami nozīmīgs kritērijs – tas ir svarīgs 24% aptaujāto (vidēji – tikai 14%).
Šīs un nākamo paaudžu ietekme pieaugs ar katru gadu, viņiem būs arvien nozīmīgāka loma ekonomikā un politikā, tāpēc ar viņu vērtībām un noskaņojumu nākotnē būs arvien vairāk jārēķinās ikvienam uzņēmumam, kas vēlas īstenot ilgtspējīgu darbības stratēģiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
