Reinis Bērziņš: Sarkanās līnijas – arī finansēs  (5)

Tomēr ar maldīgo uzskatu "banka atteica, tātad "Altum" ir pienākums finansēt manu biznesu" joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā "Altum" darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā, – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi "pamatlikumi" un virkne citu elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

"Altum" darbības mērķis ir nemainīgs kopš dibināšanas. Proti – finansēt attīstībā esošus (un ar šādu potenciālu apveltītus) biznesa projektus, kurus bankas kādu iemeslu dēļ nefinansē. Taču no tā vien, ka "Altum" ir valstij piederošs uzņēmums, un valsts ir deklarējusi, ka vēlas veicināt biznesu, neizriet, ka mēs kreditēsim visus.

Ņemot vērā mūsu misiju un pieejamo finansējumu, varam atļauties un arī esam elastīgāki, tomēr tas nenozīmē, ka šai elastībai nav robežu. Turklāt daži no kritērijiem, ko vērtē "Altum", ir negrozāmas, neatceļamas "sarkanās līnijas", kā to dēvē politikā. Pie trim negrozāmajiem "pamatlikumiem" ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības, nodokļu parādi un finanšu disciplīnas neievērošana. Ja ir darīšana ar šo, sadarbība arī ar "Altum" nesanāks.

Arī mēs, tāpat kā bankas, esam strikti attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību ievērošanu un izvērtējam katru potenciālo klientu. Arī gadījumā, ja šo prasību pārkāpumi ir bijuši par pamatu atteikumam no bankas, "Altum" kritēriji būs tikpat stingri un tas arī mums ir neapstrīdams sarkanais signāls. Šeit nevar būt nekādas atkāpes un kompromisi. Esam valstij piederošs uzņēmums, šajā jautājumā būsim drīzāk piemērs citiem, nevis izņēmumu un atkāpju praktizētājs.

Tāpat ir ar nodokļu parādiem un klienta saimnieciskās darbības ienākumu caurskatāmību (vai tās neesamību). Šajā ziņā "Altum" ir pat stingrākas prasības. Mūsu akcionāri ir noteikuši minimāli pieļaujamo parādu slieksni 150 eiro vai vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu nomaksas grafiku, lai "Altum" vispār varētu sadarboties ar uzņēmumu. Bankas, citi finansētāji šajā kritērijā var pieļaut lielāku elastību (princips gan ir tāds pats). Daļa no finansējuma, kuru piešķiram komersantiem, ir no valsts un ES fondu budžeta, tāpēc nepieļaujam situāciju, ka nodokļu nemaksātāji saņem finanšu pakalpojumus, kuriem riska segums ir no nodokļu maksājumiem. Pret nodokļu nemaksātājiem un ēnu ekonomikas pārstāvjiem pie mums nav izņēmumu.

Trešā "sarkanā līnija" skar finanšu disciplīnu. Ja publiskos reģistros redzams, ka klients ir regulāri kavējis maksājumus vai nav pildījis kādu no saistībām, arī mēs nevarēsim uzsākt sadarbību. Šeit būtu vietā atgādināt ābeces patiesību, – līdzīgi kā citi finansētāji, arī "Altum" finansējumu aizdod, nevis atdod vai uzdāvina, un mūsu mērķis ir ieguldīto vai aizdoto saņemt atpakaļ. Jā, "Altum" strādā ar riskantākiem un mazāk pieredzējušiem klientiem, tādēļ mums īpaši jāpievērš uzmanība maksāšanas disciplīnai, un finanšu nozarē to raksturo saistību pildīšana. Starp citu, Latvijā joprojām aktuāls nelāgais ieradums kavēt rēķinos norādītos termiņus. Nevis tāpēc, ka nav naudas, bet tāpat vien, ar domu, – nekas taču nenotiks, ja samaksāšu dažas dienas vēlāk, lai piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs pagaida, vai nemaksāšu, kamēr izpildītājs neatgādinās, nelūgsies. Regulāri maksājumu kavējumi un saistību nepildīšana no mūsu puses tiks novērtēti kā finanšu disciplīnas pārkāpumi, kas liedz uzsākt potenciālā klienta finansēšanu.

Bez trīs minētajiem pamatlikumiem jeb "sarkanajām līnijām" ir vēl vesela virkne citu būtisku kritēriju, kuri tiek vērtēti un piemēroti arī bankās, taču pie mums, izvērtējot katru klientu un biznesa projektu individuāli, tie var būt elastīgāki. Tas attiecas uz nodrošinājuma apjomu, uz klienta paša ieguldījumu, uz galvojumu, vispārējo klienta finanšu "veselību". Nedaudz atšķirīgi vērtējam arī biznesa pamatotību un potenciālu. Šie finansēšanas "gravitācijas likumi" nav atcelti, tomēr tie ir elastīgāki un to piemērošana iemieso "Altum" jeb attīstības banku specifisko lomu finanšu tirgū. Šo kritēriju skaidrošana noteikti ir atsevišķa stāsta vērta un par tiem jau drīzumā.