Reinis Bērziņš: Gravitācijas likumi un elastība biznesa finansēšanā

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares, kuras kādu iemeslu dēļ nefinansē privātais sektors vai dara to nepietiekamā apjomā. Tas gan nenozīmē, ka finansējam jebko, kas tiek prezentēts kā biznesa iniciatīva. Arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Atšķirība ir tāda, ka "Altum", pateicoties savai īpašajai misijai, saglabājot tikpat lielu atbildību pret finansējuma kā jebkurš cits finanšu tirgus dalībnieks, mēs varam atļauties elastīgāku pieeju daļā no šiem kritērijiem. Tā arī ir galvenā atšķirība starp "Altum" un komercbanku.

Nodokļu parādi, neskaidra finanšu izcelsme un maksājumu kavējumi ir negrozāmas sarkanās līnijas. Ja šeit ir problēmas, sadarbība ar "Altum" nesanāks. To jau iepriekš esmu uzsvēris. Savukārt tādi kritēriji kā nodrošinājums, paša līdzdalība, galvojums, naudas plūsma un kredītvēsture ir tie, kurus vērtējam atšķirīgi no komercbankām. Taču arī pie mums šie kritēriji nav atcelti, tāpat kā nav un netiks atcelts gravitācijas likums dabā. Par to plašāk šoreiz.

Tāpat kā jebkurš kreditētājs, viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīsim, ir biznesa pamatotība. Proti, ka plānotā darbība ir pamatota un iespējama, gaidāmie ienākumi būs lielāki par izdevumiem un projekta īstenošana uzņēmējiem ļaus gūt peļņu. Te ir ļoti plašs izvērtēšanas lauks, sākot ar uzņēmuma komandu un tās prasmēm, ienākumu un izdevumu pamatotību, pieprasījumu, konkurenci, izplatīšanas kanāliem, nepieciešamo aprīkojumu, iespējamiem riskiem, līdz pat tam, vai nav piemirsts zelta likums, ka sākotnēji rodas izmaksas, bet ieņēmumi tikai pēc kāda laika, īpaši uzņēmējdarbības sākuma posmā. Banku nozarē aizdevuma piešķiršanu pieņemts skatīt kontekstā ar vēsturiskajiem darbības apjomiem, saistībām jeb kredītvēsturi. Veiksmīga vēsturiska darbība un pieredze rada lielākas iespējas saņemt aizdevumu izaugsmei un darbības paplašināšanai lielākā apjomā. "Altum" loma ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, palīdzēt klientiem attīstīties un izaugt, kļūt par banku klientiem. Šī ir viena no galvenajām jomām, kur mūsu loma ir būt elastīgākiem – varam vairāk veltīt laiku sarunām ar klientu, uzņemties papildu riskus, strādājam ar uzņēmējiem bez kredītvēstures, varam piedāvāt garākus aizdevumu atmaksas termiņus. Protams, arī šeit ir vieta samērīgumam – lai arī cik ļoti jaunais uzņēmējs tic, ka saņems miljona aizdevumu un otrajā darbības gadā būs ar vairāku miljonu apgrozījumu, tas, visdrīzāk, nav ticams scenārijs. Kopumā uzņēmēji ir kļuvuši zinošāki un pragmatiskāki, tomēr joprojām redzam arī vieglprātību, pārlieku lielu pašpārliecinātību vārdos, bet paviršību aprēķinos un idejas pamatošanā. Un, lai arī biznesa projekta vājo vietu kritika nepatīk nevienam, tā bieži kalpo par palīgu nākotnes biznesā. Bieži "Altum" loma ir tieši pārliecināt klientu, ka nepieciešams investēt mazākā apjomā vai pie idejas vēl nepieciešams pastrādāt.

Otrkārt, jautājums par finansējumu vienmēr būs saistīts ar nodrošinājumu. Šī prasība "Altum" nav atcelta, parasti tā gan būs mazāka nekā bankā (mūsu prasība ir vismaz 74% no aizdevuma atšķirībā no banku standarta prakses 100% vai vairāk). Aizdevumiem līdz 25 tūkstošiem eiro nodrošinājuma prasību varam nepiemērot, jo daļu no potenciālajiem riskiem īpašu atbalsta programmu ietvaros sedz tā dēvētā "Junkera plāna" EaSI un COSME garantijas, par kuru pieejamību esam noslēguši līgumu ar Eiropas Investīciju fondu. Finanšu attīstības atbalsta instrumenti "Altum" kredītriska zaudējumiem mums ļauj būt elastīgākiem un prasīt mazāku nodrošinājumu, taču nodrošinājuma prasība saglabājas, jo biznesa neveiksmes gadījumā "Altum" nedrīkst palikt bez iespējas atgūt daļu no ieguldītā. Turklāt nodrošinājuma neprasīšanu augstāku procentu likmju veidā izjustu visi klienti.

Nākamais ir jautājums par uzņēmēja paša līdzdalību savā projektā. Lai arī mikroprojektiem (līdz septiņiem tūkstošiem eiro) paša ieguldījumu mēs neprasām, kopumā šo prasību uztveram kā uzņēmēja līdzatbildību par idejas realizēšanu, tas ir kā uzņēmēja paša balsojums par ticību savam projektam. "Altum" var prasīt mazāku ieguldījumu nekā banka, taču "Altum" gadījumā minimālie 10%, kas nāk no klienta paša, apliecina viņa attieksmes nopietnību un gatavību. Tas arī ir finanšu atbildīguma jautājums. Piemēram, klients vēlas būvēt ražotni un tam vajadzīgs aizdevums. Zemi iegādājies pats par savu finansējumu, par iekārtām ir gatavs veikt avansa maksājumu no saviem līdzekļiem, bet "Altum" finansējumu vēlas papildu izmaksām. Proti, paša līdzdalība ir apliecinājums tam, ka klients pats tic savam projektam un klientam ir pa spēkam to īstenot.

Ceturtkārt, bieži apspriestais galvojums. Nereti klienti vēlas, lai finansētājs nokreditē visu projektu, neprasa nodrošinājumu un arī galvojumu. Praksē ir pierādījies, ka galvojums strādā kā motivators, īpaši jau brīžos, kad iestājas grūtāki brīži. Faktiski, galvojums starp iepriekš minētajiem kritērijiem ir visnopietnākais uzņēmēja solījums – es personīgi uzņemos atbildību par šī projekta īstenošanu un aizdevuma atmaksu. Jaunajiem uzņēmējiem mēdz gadīties, ka sākotnējā aizgrābtība ar ieceri apdziest, un otrajā, trešajā darbības gadā kļūst skaidrs, ka realitāte ir smagāka nekā sapņi, un grūtību brīdī parādās vilinājums visam atmest ar roku. Galvojums šādā brīdī ir piespiedu motivators nepadoties pie pirmajiem sarežģījumiem. Jo ir skaidrs, ka paņemt aizdevumu ir daudz vienkāršāk nekā atdot. Mūsdienu informācijas pieejamības apstākļos reputācija ir viena no dārgākajām lietām, un galvojums ir saistīts ar reputācijas saglabāšanu, attiecīgi arī ar cīņu līdz uzvarai.

Atsevišķi jāpiemin arī tāds kritērijs kā uzņēmuma finanšu veselība, ko raksturo dažādi finanšu rādītāji. Arī te mums ir elastīgāka pieeja, tomēr ne bezizmēra labvēlība. Proti, mēs varam izsniegt aizdevumus ar garākiem termiņiem, prasīt mazākus nodrošinājumu, atlikt pamatsummu un citos veidos nākt pretī problēmu gadījumos, bet nevaram risināt smagas (arī pie citiem finansētājiem) problēmas, kad ir apšaubāma klienta maksātspēja. Tēlaini skaidrojot – ja uzņēmumam ir nobrāzums vai sasitums un banka šādā situācijā ir finansēšanā atturīga, "Altum" var būt risinājums. Taču, ja runa jau ir par neārstējamu plaušu karsoni, arī ar "Altum" sadarbība nesanāks. Atsevišķs jautājums ir arī uzņēmēju finanšu pratība. Šajā jomā Latvijā vēl ļoti nopietns ceļš jāmēro, vairākām institūcijām spēkus liekot spēkus kopā.

Uzticēšanās no "Altum" puses vienmēr būs saistīta ar augstāk minētajiem kritērijiem. Sarkanās līnijas un gravitācijas likumi arī pie mums nav atcelti, taču daļa līniju ir elastīgākas un ļauj "Altum" kā attīstības finanšu institūcijai biznesa projektu vērtēšanai veltīt vairāk laika un darīt to ar elastīgāku pieeju. Taču izdošanās vienmēr ir atkarīga no projekta kopumā, un pieredze rāda, ka izdošanās apjomi arvien pieaug – "Altum" finanšu instrumentu kopējais portfelis ir pārsniedzis pusmiljardu eiro. Un aiz šī cipara ir aizrautīgi, drosmīgi uzņēmēji, kas ar savu darbošanos veicina Latvijas izaugsmi, nodrošina darba vietas un rada inovatīvus produktus.