Šobrīd, kad vairums jauniešu ir izvēles priekšā par tālāko izglītības ceļu, arvien ir aktuāls jautājums par skolēnu un studentu proaktivitāti un pašmotivāciju. Septembrī Latvijā viesosies viena no izaugsmes domāšanas pamatlicējām Kerola Dveka (Carol Dweck), kas ir viena no pasaules vadošajām ekspertēm jautājumos par izglītības sistēmas transformāciju atbilstoši mūsdienu prasībām. Tāpēc ir labs laiks paraudzīties – kas ir galvenie izaicinājumi skolām Latvijā, esot ceļā uz izaugsmes skatījuma ieviešanu izglītības procesā?
Katrs jaunietis kā potenciāls mākslas darbs
Kaleidoskops ir labākā metafora, lai paskaidrotu manu skatījumu par izaugsmes domāšanas lomu izglītībā. Tā ir optiska ierīce (rotaļlieta) – caurule, kurā krāsaini stikliņi vai citi priekšmeti spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas, cauruli grozot, mainās. Redziet, kaleidoskops veido ļoti dažādas figūras, ļoti radošas un unikālas. Taču tas nevarētu notikt, ja tam nebūtu iekšējais un funkcionālais mehānisms, kas mainās un kombinē katru reizi savādāku spoguli ar stikliņiem. Jebkura cilvēka galva ir kā kaleidoskops. Ar zināšanu apguvi, vingrinājumiem un apceri, katrs no mums var izveidot unikālus intelektuālus ornamentus. Svarīgākais ir iedrošināt domāt sevi un apkārtējos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
