Ģirts Kurmis: Kredītu reklamēšanas ierobežojumi Igaunijā nepalīdz iegrožot aizņemšanos  (4)

Skaidrs, ka izmaiņas bija vajadzīgas. Ļoti daudz cilvēku meklē finansiālo problēmu risinājumu aizdevumos. Latvijā kādu no finanšu pakalpojumiem izmanto 68% ekonomiski aktīvo cilvēku un 31% ņēmuši patēriņa kredītu, visbiežāk naudu izlietojot mēbeļu pirkšanai, nekustamā īpašuma iegādei un ceļošanai. Diemžēl daļa kredītņēmēju pārvērtē savas spējas atdot naudu un nonāk parādu jūgā, no kura izkļūt ir ārkārtīgi grūti.

PTAL grozījumi attiecībā uz procentu likmju daļu, samazinot tās 4–5 reizes – ir solis pareizā virzienā. Tie, protams, "iegriež" kredītu devējiem, taču veicinās sabalansētas ilgtermiņa kredītsaistības un samazinās risku iekļūt nebeidzamā aizdevumu atmaksāšanas ritenī. Teorētiski kredītiem vajadzētu kļūt lētākiem un jāsamazinās draudiem klientiem parakstīt līgumu, neapzinoties, cik daudz naudas kopumā būs jāatdod.

Diemžēl sadaļā par reklamēšanās ierobežojumiem aizšauts greizi. Grozījumi faktiski aizliedz reklamēt kreditēšanas pakalpojumus publiskajā vidē un atļauj to darīt tikai pakalpojumu sniegšanas vietā un pakalpojumu sniedzēja mājas lapā. Saprotu likumdevēju vēlmi pasargāt cilvēkus no "uzbāzīgām" reklāmām, kas pēc viņu domām acīmredzot spēj paņemt cilvēkus aiz rokas, aizvest pie kredītu izsniedzēja un piespiest pret savu gribu paņemt aizdevumu. Tomēr reklāmai ir vēl kāda cita funkcija. Tā dod iespēju salīdzināt dažādus piedāvājumus un iegūt informāciju par izdevīgāko tirgū. Tie, kuri ir dzīvojuši pirms interneta ērā, droši vien vēl atceras, cik daudzus neizdevīgus pirkumus veicām, jo vienkārši nebija iespējas salīdzināt piedāvājumu. Iegājām veikalā, ieraudzījām preci un pirkām, neko daudz nezinot par tās cenu citos veikalos. Šodien reti kurš pērk dārgāku preci, nesalīdzinot tās cenu. Kredītu ņēmējiem nez kādēļ šo iespēju atņem un faktiski atmet viņus atpakaļ 90. gados.

Protams, var salīdzināt piedāvājumus katra komersanta interneta vietnē. Bet vai jūs zināt visus kredītu izsniedzējus? Vai varat būt droši, ka apskatīsiet visus piedāvājumus, nevis tikai dažu zināmāko? Un ja tirgū ienāks kāds spēlētājs ir izdevīgākiem nosacījumiem, kā uzzināsiet par to?

Šobrīd izskatās, ka tuvākajos mēnešos finanšu jomā valdīs liels apjukums, spēlētājiem cenšoties interpretēt likumu un rīkojoties atbilstoši savai izpratnei. Tā rezultātā vienīgie ieguvēji būs universālās bankas ar plašu produktu klāstu un lielu internetbankas lietotāju skaitu, jo tiešā komunikācija ar saviem klientiem īpaši nemainīsies.

Kā izmaiņas ietekmēs sabiedrību? Domāju, ka diezgan skaidru atbildi var gūt, papētot Igaunijas pieredzi. Tur līdzīgi grozījumi stājās spēkā trīs piegājienos no 2015. gada marta līdz 2016. gada martam, nosakot, ka naudu drīkstēs aizdot tikai kredītinstitūcijas vai autorizētas kredītkompānijas, kā arī ierobežojot reklamēšanas iespējas. Dati rāda, ka grozījumi nevis samazināja cilvēku tieksmi aizņemties, bet gan iedrošināja. Kopējais kredītu apjoms divarpus gadu laikā divkāršojies – no 47,8 miljoniem eiro 2016. gada 2. ceturksnī līdz 85,9 miljoniem pērnā gada 4. ceturksnī. Turklāt vidējā gada procentu likme fiziskām personām pēc sākotnējās samazināšanās no 19,49% līdz 18,81% 2017. gada nogalē, tagad ir uzkāpusi līdz 20,01%. Tas lielā mērā izskaidrojams ar nosacījumu salīdzināšanas ierobežojumiem. Klienti piekrīt kredītu izsniedzēja piedāvātajiem noteikumiem, jo nezina par izdevīgākiem piedāvājumiem.

Minēto iemeslu dēļ pēc iespējas ātrāk jāveic jaunus grozījumus. Ņemot vērā patērētāju intereses, tajos jārada saprotamu mehānismu, kā likuma piemērošana tiks kontrolēta. Šobrīd diemžēl likums nav saprotams, un nav arī mehānisma tā ievērošanas uzraudzīšanai.