Sandris Artemjevs
Foto: Publicitātes foto
Tas, ka Latvijā dramatiski trūkst IT speciālisti mediju telpā jau sen vairs nav jaunums, tāpat kā fakts, ka programmētāju profesija ir viena no vislabāk apmaksātajām. Diemžēl potenciālo programmētāju, piemēram, skolnieku, vidū šī informācija nav tik izplatīta. Tāpat arī vispārējas zināšanas par to, kas vispār ir programmēšana un vai tad, ja neesi izteikts eksakto priekšmetu cilvēks, šai jomā tev vispār ir kādas izredzes. Informācijas trūkums ir viens no lielākajiem iemesliem, kādēļ tik maz cilvēku šai jomā darbojas.

Programmētāja profesija, šķiet, ir viena no visvairāk mītiem apvītajām. Kad eju runāt ar jaunajiem studentiem, cenšos apgāzt populārākos mītus, kuru dēļ daudzi šo profesiju neizvēlas un nemaz neinteresējas padziļinātāk. Viens no argumentiem, ar kuriem sastopos, ir, ka esot jābūt "ciparu galvai", lai kļūtu par programmētāju, taču tā noteikti nav. Protams ja skatāmies uz ļoti augsta līmeņa programmētāju, kurš strādā, piemēram "Google" vai "Facebook", kur ir nepieciešamas ļoti spēcīgas tehniskās zināšanas, tad tur bez tā neiztikt. Taču Latvijā šis līmenis nav tik augsts, īpaši tehniskā ziņā, mums vairāk ir dažādas biznesa lietotnes. Banku, apdrošināšanas un līdzīgās nozarēs tieši padziļinātas tehniskās zināšanas nav tik ļoti nepieciešamas, un pietiek ar labu loģisko domāšanu un biznesa izpratni, lai to darītu. Ir ļoti daudz pozīciju, kurās uzdevumi ir labi uztaisīt lapu vai lietotnes – tāpēc nav jāzina algebra "uz 9", patiesībā tas ir ļoti viegli izdarāms.

Strādājot šai jomā jau aptuveni 10 gadus, diezgan bieži sastopos ar to, ka jaunieši no "konveijera" tipa kursiem vai universitātēm iznāk, nezinot pat pašus programmēšanas pamatus, taču viņi atnāk un prasa lielu algu, jo viņiem skolā ir stāstīts, ka, "atsēžot" šeit, tu dabūsi darbu. Taču darbā nevienam nav intereses mācīt programmēšanas pamatus, turklāt tas uzreiz ir risks, ka vienkārši neizdosies darbiniekam to iemācīt, un darba devējam tas arī nemaz nebūtu jādara. Uzņēmumiem nepieciešams, lai darbinieks nes vērtību, ļoti bieži ir dažādas sistēmas, ar kurām strādājot, nav nepieciešama ilgu gadu pieredze, bet pietiek ar pamata izpratni par programmēšanu, tādēļ darba devējs ir gatavs pieņemt cilvēku bez darba pieredzes, taču ne jau ņemt "baltu lapu" un mācīt programmēšanu, tas ir skolu uzdevums. Tādēļ arī pats dibināju programmētāju skolu "Codelex" – lai palaistu darba tirgū cilvēkus, kas saprot programmēšanas pamatus un neiet pie darba devējiem ar prasībām, bet bez saprašanas. Daudziem problēmas sagādā arī darba atrašana, jo tehniskās intervijas ir dažādas un arī šķietami labi speciālisti mēdz saskarties ar grūtībām tajās, bet arī ar to palīdzam saviem kursantiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!