Jānis Bethers: OIK pāragrais prieks  (17)

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse – uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips "piesārņotājs maksā" un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO₂ izmešu radītājiem. Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam. Tas ir īpaši svarīgi 2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks, vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.

Jauna nodeva uzņēmumiem nozīmētu tālāku OIK maksājuma sloga pārdali daudz šaurākā patērētāju lokā. Nezinot šīs nodevas aprēķina principus, nevar izslēgt risku, ka tā var būt vēl lielāks slogs ražotājiem nekā līdzšinēja sistēma, jo tirdzniecības un biroja ēkas nav tik lieli piesārņotāji kā lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu. Jā, OIK sistēmā ir nepilnības un tās noteikti ir jārisina, lai mēs varētu runāt par ilgtspējīgu atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību Latvijā. Pēdējā gada laikā izvērstās aktivitātes, padarot OIK par visa ļaunuma sakni, radīja negatīvu tendenci, ka faktiski ikviens atjaunīgās enerģijas ražošanas projekts automātiski tika uztverts kā krāpniecisks – pat tad, ja to iespējams īstenot bez valsts atbalsta. Tas būtiski apdraud investīciju piesaisti atjaunīgo energoresursu apgūšanai ilgtermiņā.

Līdz ar jaunu nodevu ieviešanu vecu parādu segšanai nedrīkst aizmirst arī par motivējošiem atvieglojumiem tiem patērētājiem, kuri ir gatavi izmantot energoefektīvus risinājumus. Tas, ka elektroenerģijas cenas no tīkla samazināsies, nozīmē arī lēnāku ilgtspējīgu risinājumu un jaunu tehnoloģiju apguvi. Proti, energoefektivitātes projektu atmaksāšanās periods pagarināsies, un uzņēmēji nebūs tik motivēti ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos. Līdzīga situācija būs arī ar saules enerģijas paneļu uzstādīšanu uz privātmāju vai uzņēmumu jumtiem. Tādēļ vēl jo svarīgāk būs veidot labvēlīgus likumdošanas apstākļus un ieviest papildu motivāciju patērētājiem, lai tie veidotu pieprasījumu pēc videi draudzīgiem enerģijas risinājumiem.