
Daļai sabiedrības šis variants vēl nešķiet līdz galam saprotams, jo tā zina, kas ir bizness un kas ir labdarība, taču abus kopā nespēj savienot. Tikmēr pasaulē un nu jau arvien vairāk arī Latvijā ir uzņēmēji, kuri nodarbojas ar sociālo uzņēmējdarbību, kas ir biznesa un labdarības sintēze jeb bizness ar lielu pievienoto sociālo vērtību. Tas ir divtik grūts darbs, kuru iespējams paveikt, ja uzņēmums un komanda deg par savu ideju, un šī pārliecība un atbildība sabiedrības priekšā arī grūtos brīžos motivē doties uz priekšu un palīdzēt citiem. Tas kļūst par dvēseles darbu.
Un tā nav korporatīvā sociālā atbildība, kuru uzņēmumi dažkārt īsteno, atbalstot sabiedriskas aktivitātes vai ziedojot atsevišķām sevis izvēlētām labdarības iniciatīvām, kas arī, protams, ir apsveicami un norāda uz uzņēmuma labklājību un briedumu. Sociālā uzņēmējdarbība piedāvā preces vai pakalpojumus ar mērķi nodrošināt kādu papildu vērtību visai sabiedrībai. Tas nozīmē, ka uzņēmuma īpašnieks ne vien pelna naudu ar savu darbību, bet arī sistemātiski sniedz atbalstu kādai sabiedrības grupai vai konkrētam mērķim. "Otrās elpas" 10 darbības gadu pieredze rāda – ja vēlies darīt labu, tad dari to – arī ar biznesa "ieročiem". Ja sirdī ir kāda ideja, par kuru vēlies iestāties, tad nav vajadzības mocīties ētiskās dilemmās vai mēģināt gūt kādu ārēju apstiprinājumu vai novērtējumu savas rīcības pareizībai.