Ardis Pāvilsons
Foto: Publicitātes foto
Jūlija sākumā presi pāršalca ziņa, ka Krāslavā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tika nojaukta Hruščova laiku četrstāvu ēka. Šis gadījums liek uzdot jautājumu – vai tā ir nolemtība un padomju laikos celto sērijveida namu gals? Manuprāt, nē, jo šīs mājas vēl ilgi būs dzīves vieta daudziem pilsētniekiem. Taču ir pēdējais brīdis rīkoties, lai uzlabotu to tehnisko stāvokli.

Protams, nav jau tā, ka sērijveida namu atjaunošana nenotiek vispār. Notiek. Apkopotā informācija liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir atjaunotas vairāk nekā 800 daudzdzīvokļu ēkas. Daudz? Nē, tie ir tikai pieci (!!!) procenti no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita. Nospiedoši lielākā daļa (96%) namu ir celti līdz 1990. gadam, tātad to tehniskais stāvoklis prasa nopietnas pārbaudes un, visticamāk, ļoti pamatīgus renovācijas darbus. Ir zināms, ka vissliktākajā stāvoklī ir balkoni un inženierkomunikācijas, kas bieži vien nav ne mainītas, ne remontētas gadiem ilgi.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka Rīgā, kurā sērijveida ēku ir visvairāk un mikrorajoni ir būtiska dzīves telpas daļa, situācija ir vissliktākā. Faktiski galvaspilsēta vienkārši lēnām brūk kopā. Tas nav nekāds noslēpums jau vismaz desmit gadus, taču lielai daļai sērijveida namu dzīvokļu īpašnieku joprojām šķiet, ka ēkas tehniskais stāvoklis uz viņiem neattiecas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!