Protams, nav jau tā, ka sērijveida namu atjaunošana nenotiek vispār. Notiek. Apkopotā informācija liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir atjaunotas vairāk nekā 800 daudzdzīvokļu ēkas. Daudz? Nē, tie ir tikai pieci (!!!) procenti no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita. Nospiedoši lielākā daļa (96%) namu ir celti līdz 1990. gadam, tātad to tehniskais stāvoklis prasa nopietnas pārbaudes un, visticamāk, ļoti pamatīgus renovācijas darbus. Ir zināms, ka vissliktākajā stāvoklī ir balkoni un inženierkomunikācijas, kas bieži vien nav ne mainītas, ne remontētas gadiem ilgi.
Īpaši satraucošs ir fakts, ka Rīgā, kurā sērijveida ēku ir visvairāk un mikrorajoni ir būtiska dzīves telpas daļa, situācija ir vissliktākā. Faktiski galvaspilsēta vienkārši lēnām brūk kopā. Tas nav nekāds noslēpums jau vismaz desmit gadus, taču lielai daļai sērijveida namu dzīvokļu īpašnieku joprojām šķiet, ka ēkas tehniskais stāvoklis uz viņiem neattiecas.