Inga Damškalne
Foto: Publicitātes foto
Viena no arodbiedrību pamata funkcijām ir to biedru interešu aizstāvība strīdos ar darba devēju. Tomēr cerēt, ka tas būs drošības garants, lai nezaudētu darbu, ir pārsteidzīgi.

Pat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns kādā intervijā Latvijas Radio atzina, ka arodbiedrības izvērtē katru situāciju, kad aizstāvēt biedru intereses tiesā strīdā ar darba devēju. Piemēram, ja darba devējam juridiski ir taisnība, arodbiedrība to nedara apzināti, jo tiesāšanās izdevumi ir lieli. Vai tiešām biedra nauda, ko arodbiedrībām maksā to biedri un kas veido 10% no bruto ieņēmumiem, ir adekvāta samaksa par solījumiem, kuri ne vienmēr piepildās? Cik plašas tad īsti ir arodbiedrību iespējas?

Pirms meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, ir svarīgi ņemt vērā, ka arodbiedrība saskaņā ar Arodbiedrību likuma 3. pantu ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Ikvienam ir tiesības brīvi dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties vai neiestāties tajā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!