Jānis Grants: Kas kavē videi draudzīgu piegāžu ieviešanu?  (1)

Videi draudzīgie piegāžu transportlīdzekļi ir salīdzinoši dārgāki un to ieviešana uzņēmumiem prasa lielas investīcijas. Tas attiecīgi var sadārdzināt pakalpojumu izmaksas gala patērētājiem, un aktuāls jautājums ir, vai klienti būtu gatavi maksāt vairāk par piegādi, kura veikta videi draudzīgā ceļā. Šobrīd Latvijā nepastāv vienotas valsts atbalsta programmas videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā. Nav nodokļu atlaižu, subsīdiju vai citu instrumentu, kas motivētu uzņēmējus dot priekšroku elektroauto.

Satiksmes ministrija pašlaik ir izstrādājusi tiesību aktu projektu, kurā paredzēts finansiāls valsts atbalsts jaunu bezizmešu transportlīdzekļu iegādei no 2021. gada. Projekts cita starpā paredz veicināt arī elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras uzstādīšanu publisko ēku stāvvietās, tāpat ierīkot uzlādes iespējas visās degvielas uzpildes stacijās. Tieši uzlādes punktu trūkums pašlaik ir būtiskāko izaicinājumu vidū elektroauto ikdienas gaitās, jo īpaši reģionos. Lai tiesību aktu projekts stātos spēkā, tam vēl jātiek apstiprinātam valdībā.

Papildus trūkst normatīvā regulējuma attiecībā uz bezizmešu transportlīdzekļiem. Tā, piemēram, gada sākumā piegādēm Rīgas ielās testējām mazizmēra elektromobili "Paxster", kurš ražots elektromobiļu izmantošanas lielvalstī Norvēģijā. Testa gaitā sastapāmies ar likumsargu aizrādījumiem un neskaidrību par šī risinājuma tiesībām pārvietoties pilsētvidē. Vienlaikus nav atrunāts, kādas tiesības un pienākumi ceļu satiksmē šobrīd ir elektroskūteriem vai elektriskajiem skrituļdēļiem, kā arī ir virkne citu neskaidru tiesiskā regulējuma jautājumu, kuru sakārtošanu, visticamāk, veicinās tuvākā vai tālākā nākotnē sekojošie pārpratumi, kuros būs iesaistītas konkrētās ierīces.

Vienlaikus alternatīvs piegāžu risinājums kaitīgo izmešu skaita mazināšanai ir paku skapji jeb automatizētie sūtījumu termināli. Vērojam, ka pēdējos gados paku skapju priekšrocības novērtē arvien vairāk klientu un šie risinājumi iemanto pieaugošu popularitāti. Tā, piemēram, DPD un "Kantar TNS" pērn veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā 45% respondentu, kuri veikuši pirkumus internetā, norādīja, ka ir izmantojuši iespēju saņemt preci automatizētajā terminālī. Kopumā 85% aptaujāto atzīmēja, ka labprāt izmantotu šo risinājumu.

Tāpat jāņem vērā, ka inovatīvie risinājumi ir lielā mērā jaunums piegāžu biznesā. Proti, vēl nav uzkrāts gana daudz datu un pieredzes lokālā mērogā, lai uzņēmumi spētu precīzi novērtēt ilgtermiņa ieguvumus, amortizācijas izmaksas, risinājumu kalpošanas mūža ilgumu un citus aspektus. Tie savukārt ir būtiski biznesa lēmumu pieņemšanā, jo īpaši tādu, kas paredz vērienīgas investīcijas, un to vidū būtu uzņēmuma autoparka pilnīga pāreja uz bezizmešu transportlīdzekļiem. Attiecīgi šeit varam raudzīties uz citu valstu pieredzi. Tā, piemēram, DPD grupa Francijā ir uzstādījusi mērķi līdz šā gada beigām pilnībā pāriet uz bezemisiju piegādēm galvaspilsētas Parīzes robežās, un tālākā nākotnē mērķis ir pāriet uz videi draudzīgām piegādēm visā valstī.

Piegāžu risinājumi biznesa un ekonomiskajai attīstībai pret risinājumiem vides saudzēšanai un ilgtspējai – šī brīža uzdevums ir rast pareizo balansu, lai apmierinātu visas procesos iesaistītās puses. Pirmām kārtām, uzņēmumus, kuri vēlas būt mūsdienīgi un rūpēties par vidi, taču reizē gādāt par sava biznesa attīstību, otrkārt, valsti, kuras interesēs ir gan ekonomiskā izaugsme, gan dabas resursu taupīšana, un, treškārt, patērētājus, kuri vēlas reizē izdevīgus un modernus pakalpojumus. Mūsu kā sūtījumu piegādātāju skatījumā ir nepieciešamas plašākas diskusijas publiskajā telpā par videi draudzīgo risinājumu lomu, lai veicinātu gan valsts iesaisti, gan uzņēmumiem vajadzīgo atbalstu, gan iedzīvotāju izpratni par ilgtspējas jautājuma nozīmīgumu.