Valērija Lieģe: Maz, tomēr kvalitatīvi un dažādi darījumi sarežģītos tirgus apstākļos

Latvijā pirmajā pusgadā izziņoti 9 darījumi, atpaliekot no kaimiņvalstīm – 19 darījumiem Igaunijā un 18 darījumiem Lietuvā. Arī Latvijā izziņoto darījumu skaits ir bijis zemākais pēdējo trīs gadu laikā, tomēr mūsu M&A tirgū pat visai sarežģītos biznesa vides apstākļos vērojamas dažas pozitīvas tendences, par kurām plašāk šajā rakstā.

Viena no tām – valsts kapitālsabiedrību attīstība, iegādājoties privātā biznesa struktūras daļas. Tā, piemēram, modernizējot savu darbības modeli, "Latvijas Pasts" nule kā paziņojis par 61 pasta termināļa tīkla iegādi no Baltijas lielākā riska kapitāla fonda "BaltCap", kas līdz šim bijis pazīstams ar "Pasta stacijas" zīmolu. Ieguldījums "Pasta stacijā" tika īstenots "Jeremie" fonda ietvaros, kas veiksmīgi apvieno vietējo privāto kapitālu un ES finansējumu, lai attīstītu uzņēmumus Baltijā.

Starptautiskā pieredze rāda, ka valsts sektora pircēji ir tikpat efektīvi un rentabli kā privātā sektora uzņēmumi. Pamatā kapitālsabiedrības izmanto uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu iespējas tādu pašu iemeslu dēļ kā privātā sektora uzņēmumi – lai palielinātu vērtību un efektivitāti, cita starpā, izmantojot sinerģijas un jaunās tehnoloģijas. Īpaši nozīmīgs motivators uzņēmumu iegādei ir lielu uzņēmumu spēja šādā veidā pārņemt un attīstīt inovatīvas biznesa idejas, produktus un pakalpojumus.
Konsultējot "BaltCap" minētajā "Latvijas Pasta" darījumā, varam teikt, ka šis ir ļoti pozitīvs signāls Latvijas uzņēmējdarbības vides un valsts sektora sinerģijas kontekstā, jo līdz šim Latvijas valsts sektora uzņēmumi M&A sniegtās iespējas izmantojuši krietni gausāk nekā mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā. Lielisks piemērs Igaunijā ir valdībai piederošais "Enefit Green", kas iegādājās atjaunojamās enerģijas ražotāju "Nelja Energia" par 493 miljoniem eiro, īstenojot stratēģisku soli valsts atjaunojamās enerģijas resursu stiprināšanas kursa virzienā. Otrs nesens piemērs – Lietuvas valdība iegādājās enerģijas pārvades infrastruktūru no "Gazprom" un "Uniper" par 259 miljoniem eiro.

Tomēr redzam, ka "Latvijas Pasta" īstenotā "Pasta stacijas" iegāde atšķiras no kaimiņvalstu infrastruktūras darījumiem. Šis darījums ļauj "Latvijas Pastam" ieviest inovatīvu un efektīvu pakalpojumu, kas risina patērētāju vajadzības modernajā e-komercijas un loģistikas tirgū. "Pasta stacija" ir arī vienīgais pašmāju pakomātu pakalpojumu sniedzējs – tādējādi "Latvijas Pasts" pārņem stafeti konkurencē ar igauņu un franču pakalpojumu sniedzējiem. Šis darījums izcili parāda veidu, kādā valsts uzņēmumi var apgūt inovatīvus risinājumus, kā arī atbalstīt vietējo tirgu un patērētājus. Tāpēc ceru, ka šis darījums kalpos par iedrošinājumu arī citiem valsts sektora uzņēmumiem izmantot M&A iespējas savu stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Vēl viena pozitīva tendence – darījumu aktivitāte Latvijā vērojama arī nozarēs, kas līdz šim bijušas pasīvākas. Šogad lielākais darījumu īpatsvars vērojams nozarēs, kas saistītas ar būvniecību un nekustamo īpašumu, tomēr tikko izziņotais AS "Smiltenes piens" darījums, diviem lielākajiem akcionāriem šķiroties no uzņēmuma akcijām un pārdodot tās Armandam Kovaldinam, iezīmējis sevi kā vienīgais darījums Latvijas pārtikas nozarē pēdējo divu gadu laikā.

Šī darījuma ietvaros, pārstāvot abus lielākos "Smiltenes piena" akcionārus, redzējām lielu interesi no investoru puses, vēloties iegādāties vienu no nedaudzajiem stabilajiem un augošajiem pārtikas nozares uzņēmumiem ar spēcīgu reputāciju Latvijas tirgū. Par "Smiltenes pienu" bija nozīmīga interese arī no starptautisko spēlētāju puses, kas saskatīja šo kā labu iespēju startam Baltijas tirgū. Atbilstoši divu lielāko akcionāru vēlmēm attiecībā uz akciju pārdošanas darījumu, "Smiltenes piens" turpinās darbu, paliekot vietējas izcelsmes kapitāla uzņēmums.

Protams, šādu piemēru un arī īstenoto darījumu skaits ir neliels, un Latvijā tas lielā mērā saistīts ar banku finansējuma nepieejamību. Tomēr pierādījies, ka alternatīvi finansējuma avoti var būt krietni atsaucīgāki un pielāgoties spējīgāki, un šis apgalvojums attiecināms kā uz vietējiem, tā arī starptautiskajiem fondiem. To vidū minams arī "BPM Mezzanine Fund", kas finansēja AS "Smiltenes piens" darījumu, pievēršot īpašu uzmanību darījuma specifikai un laika grafikam.

Skaidrs, ka visdrīzāk arī šogad diez vai apsteigsim kaimiņus darījumu skaita ziņā, tomēr varam saskatīt aktivitāti līdz šim snaudušās jomās un tas uz nākotni un ekonomikas attīstību kopumā ļauj raudzīties ar piesardzīgu optimismu.