Rosita Zvirgzdiņa: 20 gadi ar 'Tīrīgu', kamēr citur Eiropā 5 līdz 7 gadi  (4)

Konkurence nāktu par labu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

Rīgas domes kartē jau šobrīd ir gana daudz melno punktu, tāpēc šis iepirkums un tā rezultāts ir liels pārsteigums. Pirmkārt, nav īsti skaidra pamatojuma, kāpēc nevarēja turpināt pastāvēt vairāku kompāniju konkurence? Vairāku konkurentu darbošanās vienā tirgū nāktu par labu arī pašiem uzņēmumiem – veicinātu to attīstību, racionālāku resursu izmantošanu, jaunāku tehnoloģiju ieviešanu, videi draudzīgākus risinājumus u.tml. Protams, konkurence nāktu par labu arī rīdziniekiem, radot iespēju izvēlēties draudzīgāku cenu un kvalitatīvāku pakalpojumu. Monopola gadījumā netiek sekmēts nedz viens, nedz otrs.

Gadiem plānota konkursa dramatiskais rezultāts

Būtisku negatīvo ietekmi radīs arī ilgais līguma darbības periods – 20 gadi. Šajā laika posmā "Tīrīga" noslāpēs tirgu. Mazāki vietējie pakalpojumu sniedzēji vairāk neizskatīs Rīgu kā potenciālo tirgu, savukārt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus no citās Eiropas pilsētām var atturēt savdabīgie iepirkuma konkursa nosacījumi, piemēram, ārkārtīgi īsais dokumentu iesniegšanas laiks (konkursu izsludināja augustā, bet gala termiņš bija 15. septembris). Rīgas domes un "Getliņi Eko" paziņojums, ka konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā rada vēl lielāku neizpratni – kāpēc gadiem plānota konkursa termiņš ir tik īss?

15. jūlijā tika sākta līgumu pārslēgšana ar "Tīrīga", kas līdz 15. septembrim jāizdara visiem dzīvokļu un ēku īpašniekiem vai apsaimniekotājiem – gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām. Jaunākā informācija liecina, ka vairāku Rīgas apkaimju iedzīvotāji neslēdz līgumus ar "Tīrīga", gaidot iznākumu Konkurences padomes ierosinātajā lietā.

Iepriekšējo līgumu atstāšana spēkā kā optimālākais risinājums

Konkurences padome jau paziņojusi, ka ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par iespējamu Eiropas Savienības dibināšanas līguma pārkāpumu ierosinājusi pret Rīgas domi un "Getliņi Eko", kas varētu arī noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu. Konkurences padome plāno sniegt savu lēmumu pirms 15. septembra. Pašlaik tā nosūtījusi faktu un iebildumu vēstuli iesaistītajiem dalībniekiem. No tiem saņemts rakstveida viedoklis. Tuvākajās dienās paredzēta arī mutvārdu uzklausīšana. Tādējādi spēkā paliktu iepriekšējie līgumi par atkritumu izvešanu, kas šajā gadījumā būtu optimālākais risinājums. Tomēr tas netraucē domei turpināt apsaimniekotāju līgumu slēgšanu ar akciju sabiedrību "Tīrīga".

Nepieciešamība pārskatīt normatīvos aktus

Rīgas apkaimju alianse, kas apvieno iedzīvotājus dažādos pilsētas rajonos, gatavo arī publisku vēstuli ar iebildumiem pret jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Tikmēr VARAM norādījis, ka jauns atkritumu apsaimniekošanas līgums uz 20 gadiem nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Ikvienam uzņēmējam ir skaidrs, ka monopoltiesības uz 20 gadiem nopietni degradēs tirgu un pakalpojuma kvalitāti, nemaz nerunājot par "Tīrīga" piedāvātajiem līguma nosacījumiem, kas nav nedz draudzīgi rīdzinieku maciņiem, nedz atkritumu šķirošanu veicinoši. Ja normatīvie akti pieļauj šādu līgumu darbību, rodas jautājums – vai nebūtu laiks pārskatīt normatīvo aktu atbilstību 21. gadsimta prasībām un mūsdienīgas Eiropas valsts vērtībām?

Pretrunā Eiropas Savienības politikas kursam

Viens no galvenajiem Eiropas Savienībā par prioritāti noteiktās aprites ekonomikas stūrakmeņiem ir radīto atkritumu pārstrāde. Eiropa kopumā uz pašas noteiktajiem atkritumu pārstrādes mērķiem pamazām, bet virzās, taču Latvija ir viena no tām valstīm, kura jau šī gada maijā saņēma aizrādījumu.

Lai noskaidrotu, kā dalībvalstīm veicas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, Eiropas Komisija veica situācijas modelēšanu, vērtējot, vai visi 2020. gadā varētu sasniegt 50% sadzīves atkritumu pārstrādi. Rezultātā Latvija saņēma agrīno brīdinājuma ziņojumu par to, ka pastāv risks 2020. gadā nesasniegt mērķi pārstrādāt pusi no radītajiem sadzīves atkritumiem. Galvenās problēmas, uz kurām norāda Eiropas Komisija, ir ne pārāk efektīga atkritumu šķirošanas sistēma. Nav ekonomisku stimulu, kuri mudinātu mājsaimniecības šķirot atkritumus. Šādi ekonomiskie stimuli nav paredzēti arī "Tīrīga" līgumos – tieši pretēji. Daudzdzīvokļu mājās nav iespējas ekonomēt, izvēloties šķirošanu, bet privātmājās būs jāmaksā par konteineru un tā izvešanu, neatkarīgi tā, cik pilns tas ir.