Olga Rudzika
Foto: Publicitātes foto
Fakts, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgus jau gadiem ilgi būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, norāda uz vairākiem faktoriem, kas kavē biznesa attīstību mūsu valstī. Latvija nav būtiski sliktākā sociālpolitiskajā situācijā, nedz arī ir kā citādi "apdalīta", tāpēc attīstības kavēkļi jāmeklē pašu rīcībā un lēmumos (vai to trūkumā). Viens no šādiem faktoriem ir mūsu nodokļu politika. Proti, apzināti vai neapzināti, tā veicinājusi situāciju, ka Lietuvā un Igaunijā šobrīd pirkt nekustamo īpašumu ir izdevīgāk nekā Latvijā.

Nekustamā īpašuma darījumu izmaksas veido trīs būtiskas komponentes: izmaksas iegādes brīdī (reģistrācijas izmaksas, nodevas utml.), nekustamā īpašuma nodokļa likmes un finansējuma izmaksas (aizdevumu likmes). Protams, arī paša īpašuma cena, kas ir piedāvājuma un pieprasījuma jautājums, un pamatā izriet no valsts ekonomiskās attīstības potenciāla. Lai arī mājokļu cenas Latvijā turas nedaudz zemākā līmenī, nekā Igaunijā un Lietuvā, aktivitātes ziņā mēs nozīmīgi atpaliekam. Nav palīdzējusi arī banku politikas maiņa, kas kļuvusi atvērtāka nekustamā īpašuma pirkumu finansēšanai. Aktivitāti Latvijā nomāc neizdevīgāka pozīcija nodokļu un reģistrācijas izmaksu dēļ.

Atšķirības – nevis procentos, bet reizēs

InvestīcijasBūvniecībaNekustamais īpašums

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit