Mākslīgais intelekts (MI) visdažādāko nozaru uzņēmumiem visā pasaulē šobrīd raisa pamatotas diskusijas par tā turpmāko ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību. Attīstības scenāriji svārstās no optimisma par efektīvāku organizāciju darbību līdz piesardzīgām, dažbrīd pat skeptiskām prognozēm par pārlieku lielajām investīcijām MI ieviešanā pret iespējamo atdevi. Turklāt šajā kontekstā būtisks ir arī darbaspēka jautājums, organizāciju vadītājiem meklējot atbildes uz jautājumiem – kā MI skars darbiniekus, kā tas korelēs ar darba vietu skaitu, vai mainīsies savstarpējā saziņa, darba kultūra un attiecības organizācijas iekšienē.
Ir tikai saprotami, ka MI ir netieši radījis bažas, pat stresu daudzu cilvēku – gan vadītāju, gan darbinieku – vidū. MI ir aizraujoša perspektīva, bet tā kļūst mazāk pievilcīga, ja jāsāk uztraukties par to, vai šis jaunais instruments pēkšņi neatņems cilvēkam darbu.
Diemžēl šī diskusija joprojām ir pārāk klusa Latvijas biznesa aprindās. Saskaņā ar nesenu Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) veiktu mūsu valsts darba devēju aptauju – aptuveni puse jeb 53% Latvijas uzņēmumu joprojām "dzīvo" ar pamata IT risinājumiem, nedomājot par dziļāku digitālu transformāciju, bet 10% pat nav sākuši savā darbā ieviest pamata IT risinājumus. Kā galvenos šķēršļus sava biznesa attīstībai uzņēmēji norāda finanšu resursu trūkumu (59%), zināšanu trūkumu par digitalizāciju (37%), piemērotu IT risinājumu trūkumu savā nozarē (37%) un izglītotu darbinieku trūkumu (31%). Vai tas nav trauksmes signāls Latvijas IT kopienai?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
