Pēdējo gadu laikā novērojama pieaugoša aktivitāte pašmāju uzņēmumu veidošanā, produktu ražošanā un pakalpojumu piedāvājumā. Liela daļa uzņēmumu neiztur pat vietējo konkurenci, taču nav noslēpums, ka nereti uzņēmuma ilgtspējīga darbība ir atkarīga tieši no eksporta tirgus. Saprotams, ka eksporta tirgus nav nekāda medusmaize un konkurence ir ļoti spraiga, taču, nemitīgi strādājot pie sava uzņēmuma un produkta attīstības, ir iespējams ielauzties gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan valstīs ārpus ES.
Atsaucoties uz ekonomista Pētera Strautiņa nesenajiem izteikumiem, šobrīd jārēķinās, ka saistībā ar "Brexit" scenāriju Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, kuru ietekme varētu būt vērta 0,7% no IKP, tā prognozē OECD. Līdz ar to eksporta tirgus diversifikācija ir aktuāls jautājums mūsu dienas kārtībā.
Ikvienam ražotājam vai pakalpojumu sniedzējam jārēķinās, ka eksporta tirgus prasīs nepārtrauktus ieguldījumus attīstībā, neapstāties pie sasniegtā, radīt jaunus produktus un pielāgot esošos, piedalīties starptautiskās izstādēs, braukt uz divpusējām pārrunām, būt klātesošam arī tur – ārpus Latvijas. Adaptēšanās atbilstoši globālajām tendencēm ir svarīgs faktors. Mūsdienās tehnoloģijas attīstās milzīgā ātrumā, un produkti strauji noveco. Lai tam spētu izsekot – nepieciešamas regulāras vizītes uz eksporta tirgiem – turklāt būtiski, ka to dara ne tikai tirdzniecības pārstāvji, kas vairāk koncentrējas uz īstermiņa tirdzniecības darījumiem ar ātru rezultātu, bet arī augstākā vadība, kam jāpieņem lēmumi ilgtermiņā.
Eksporta pamatā – investīcijas prezentācijās; nekrist ātras peļņas kārdinājumā
Iesākums lielākoties ir smags un sarežģīts – ir jāpiedalās daudzās starptautiskās izstādēs, jābrauc uz divpusējām pārrunām. Nereti ārvalstu tikšanās laikā potenciālie partneri izceļ, ka pašmāju zīmols ir nevienam nezināms, turklāt Latvijas uzņēmumi nāk no Austrumeiropas – reģiona, kuru vairāk raksturo lētas darba spēka izmaksas, nevis tehnoloģijas un inovācijas. "Vizulo" pieredzē sadarbības partneri pat ir aicinājuši atteikties no sava zīmola un ražot savu produkciju ar viņu zīmolu – bija jūtama neuzticēšanās un zināma skepse.
Lai mazinātu skepsi, ļoti būtiski ir rādīt pašus produktus – tas novērš stereotipus un vizuālā veidā pastāsta par kompetenci. Vienmēr ir jādomā soli uz priekšu un jāatceras, ka produkts netiks izvēlēts tā dabiskajā formātā – tā, piemēram, ielu lampas potenciālie partneri nepētīs uz ielas, 7-8 m augstumā, bet skatīsies tuvplānā, jo lēmumi tiek pieņemti pie galda, turot produktu rokās, tādēļ klientam ir jāsajūt tā vērtība. Produktu kvalitāte, funkcionālisms un dizains vienmēr runā paši par sevi un mazina Rietumeiropiešu stereotipus par Latviju.
Mūsu pieredze liecina, ka būtiski turēties pie sava zīmola un nepadoties ātras peļņas kārdinājumam, ražojot apgaismojumu ar citiem zīmoliem. Izklausās samērā viegli, tomēr praksē tas ir izaicinājums – pēc būtības tas nozīmē sākotnēji ciest zaudējumus ilgtermiņa attīstības vārdā. "Vizulo" uzsāka apjomīgāk eksportēt 2016. gadā (līdz tam bijām realizējuši atsevišķus eksporta projektus) – tas bija ES fondu plānošanas starpperiods, un bija vērojams zināms būvniecības panīkums Latvijā. Patiesībā, lai cik smagi mums tobrīd klātos, tas bija izšķirošais brīdis, kas noteica "Vizulo" tālāko eksporta kursu un attīstību – tātad krīze kopumā mums nāca par labu. Tāpēc domājot, par P. Strautiņa prognozēm Eiropas ekonomikai, gribētos atzīmēt, ka krīze var būt arī potenciāls izaugsmes avots daudziem Latvijas ražotājiem, ja vien spēsim laikus pārorientēties uz eksporta tirgus apgūšanu.
Efektivitāte, digitalizācija un automatizācija
Neskatoties uz to, ka šie jēdzieni ir daudzkārt piesaukti, tomēr praksē zemās efektivitātes un produktivitātes dēļ nereti Latvijas uzņēmumu ražošanas izmaksas ir pat augstākas nekā Rietumeiropas, neskatoties uz to, ka strādājošo atalgojums ir vairākas reizes zemāks. Jāatzīst, ka daļa pašmāju uzņēmumu, tostarp arī "Vizulo", ir vēl tikai ceļā uz patiešām efektīvu un rietumu standartiem atbilstošu ražošanu – ir vēl daudz darāmā, tomēr, katru gadu investējot ražošanas procesu uzlabošanā – gan IT programmatūrās, gan konveijera līnijā u.c., mērķis var tikt sasniegts. Viens no potenciālajiem mērķiem varētu būt kāpināt ražošanas ātrumu, palielināt izlaides apjomu, vienlaikus ievērojami nepalielinot nodarbināto skaitu, jo atalgojums tomēr ir viena no vislielākajām izmaksām. Rietumeiropā ražotnes ir praktiski tukšas – telpās viens strādājošais apkalpo vairākas automatizētas iekārtas, jo caur to tiek samazinātas ražošanas izmaksas.
Aprīkojot darba vidi ar datoriem, var automatizēt datu uzskaiti, kā arī iegūt reāla laika datus un datu analītiku, kas palīdzēs izstrādāt jaunas metodes ražošanas ātruma un efektivitātes uzlabošanai, kā arī produkcijas izsekojamībai produkta dzīves cikla laikā. Digitalizācija padara procesus caurspīdīgus un ikvienam ražošanā iesaistītajam saprotamus.
Investīciju pieejamība Latvijas ražotājiem
Šogad "Vizulo" ražotni Iecavā apmeklēja Starptautiskā valūtas fonda delegācija, kuras mērķis bija klātienē apskatīt vietējo ražotāju un iepazīties ar uzņēmumu attīstības jautājumiem. Viens no aktīvāk apspriestajiem sarunu tematiem bija par investīciju pieejamība jaunajiem uzņēmumiem Latvijā. Šķiet, ikvienam ir skaidrs, ka ražotāji ar augstu pievienoto vērtību ir viens no stabilas ekonomiskās izaugsmes veicinošajiem faktoriem – jo vairāk un straujāk augoši ir šādi ražotāji, jo vairāk nodokļus valsts var iekasēt un nodrošināt savu iedzīvotāju labklājību. Diemžēl nācās atzīt, ka, lai gan Latvijā pieejamas atsevišķas investīciju piesaistes programmas, tomēr atvēlētais finansējums ir nepietiekams nopietna izmēra un kapitālietilpīgu ražošanas uzņēmumu izveidei un attīstībai. Pēcapmaksas noteikumu nodrošināšana saviem tirdzniecības partneriem ir kopējā uzņēmējdarbības prakse, eksportējot preces uz attīstītajām valstīm. Augot eksporta apjomiem par 50 un vairāk procentiem gadā, nepieciešams atbilstoši palielināt arī ražotāju apgrozāmos naudas līdzekļus – tas nereti ir viens no lielākajiem šķēršļiem strauja eksporta izaugsmes tempa nodrošināšanai Latvijas ražotājiem.
Vadītājiem un darbiniekiem ir jābūt nepārtrauktā attīstībā un izaugsmē
Veiksmīgu apgrozījuma pieaugumu un augšupejošu dalību eksporta tirgū uzņēmums var sasniegt tad, ja arī vadītāji un darbinieki ir nepārtrauktā attīstībā un izaugsmē. Nepieciešams strādāt ar katru darbinieku, ceļot darba ražīgumu un arī viņa pievienoto vērtību – lasot atbilstošu literatūru, apmeklējot kursus un citādi izglītojoties, sekojot līdzi norisēm pasaulē. Lielākā daļa lielo uzņēmumu ir saistīti ar inženierzinātnēm un IT jomu. Tai pat laikā Latvijā ir izteikts darbinieku trūkums, kuriem būtu zināšanas un izpratne tieši eksaktajos priekšmetos. Tas arī ir svarīgs faktors uzņēmuma attīstībā uz eksportu, taču šobrīd ir izteikts speciālistu trūkums darba tirgū. Mēs kopš dibināšanas brīža esam sadarbojušies ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), kā rezultātā tieši no šīs augstskolas ir nākuši visi mūsu izpētes un attīstības nodaļas inženieri. Jāsaka milzīgs paldies RTU, jo viņi tiešām spēj sagatavot augsta līmeņa speciālistus.
Ir ļoti svarīgi, ka valsts strādātu pie pastiprinātas eksakto priekšmetu apmācības skolās, jo tur sagatavo mūsu potenciālos darbiniekus. Laikā no 2014. līdz 2018. gadam aktīvi tika spriests par nepieciešamību veikt izmaiņas vidusskolas eksāmenu sistēmā, par obligātu nosakot eksāmenu kādā no dabaszinībām, taču mācību satura reforma iesaldēja turpmāku kustību šai jautājumā. Taču problēma nekur nav pazudusi un izglītotu darbinieku, speciālistu trūkums tikai pieaug. Ir nepieciešams atkārtoti pacelt šo jautājumu un sakārtot to, pretējā gadījumā sekas šai eksakto priekšmetu nedraudzīgajai sistēmai izjutīsim arī turpmāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
