Agija Vērdiņa: Cik piesātināts ir Rīgas tirdzniecības centru tirgus?  (13)

Paši par sevi šie cipari neko neizsaka, tāpēc salīdzināsim ar kaimiņvalstīm. Tallinā uz gada sākumu kopējā tirdzniecības centru platība sasniedza 482 tūkstošus m², bet Viļņā 427 tūkstoši m², kas attiecīgi ir par 5% un 16% mazāk nekā Rīgā. Te jāņem vērā, ka Rīga pēc iedzīvotāju skaita ir lielāka. Attiecīgi, ja salīdzinām pēc tirdzniecības centru platības uz 1 iedzīvotāju, Rīgā ir relatīvi zems rādītājs – aptuveni 0,75 m² uz iedzīvotāju, salīdzinot ar Viļņas 0,66 un Tallinas 1,09. Pat iekļaujot būvniecībā esošos projektus, šis rādītājs būtu 0,80, kas ir zemāks rādītājs nekā Tallinā, Oslo, Kopenhāgenā un Stokholmā.

Tomēr jāatzīmē, ka pēdējos 10-15 gadus var novērot tendenci, ka ,Rīgas iedzīvotājiem pārceļoties uz Pierīgu, cilvēki turpina strādāt, mācīties un tērēt naudu Rīgā. Ja kopējo tirdzniecības centru platību sadalām uz šo iedzīvotāju skaitu, tad rādītājs ir vien 0,58 m² uz iedzīvotāju. Uz 2020. gada beigām, kad būs pabeigti visi iepriekšminētie projekti, rādītājs varētu sasniegt 0,62 m², kas ir zemāk nekā esošais rādītājs Tallinas reģionam (0,84) un līdzvērtīgi plānotajam rādītājam Viļņas reģionā (0,6).

Avots: "Colliers"

Pasaulē plaši tiek runāts par tirdzniecības apokalipsi, kas pašlaik piemeklē ASV, kur vairāki lieli uzņēmumi nesen paziņoja par vairāk nekā 5000 tirdzniecības vietu slēgšanu. Kāda ir galvenā atšķirība starp ASV un Eiropas tirgu? Eiropā vēsturiski tirdzniecības centri ir tikuši būvēti tuvāk potenciālajiem pircējiem, kamēr ASV tirdzniecības centri mēdz atrasties arī visnotaļ nomaļās vietās, kā arī ASV ir pasaulē augstākais tirdzniecības platību uz vienu iedzīvotāju rādītājs, kas vairākas reizes pārsniedz Baltijas rādītājus.

Plaši tiek runāts arī par e-komercijas ietekmi uz tirdzniecības centriem, norādot, ka tirdzniecības centriem nav nākotnes. Šeit būtu svarīgi saprast, ka, lai gan e-komercija aug strauji un arī prognozētais pieaugums ir ap 10% katru gadu, tikai 4% no kopējā e-komercijas tirdzniecības apgrozījuma tiek veikta tādās tirdzniecības platformās, kurām nav fizisko veikalu. Veiksmīgākie uzņēmumi ir tie, kas spēj izveidot sinerģiju starp fizisko un tiešsaistes tirdzniecību. Pašreizējās tendences rāda, ka veikali paliek plašāki, bet to skaits tiek samazināts. Tie vairāk tiek izmantoti kā preču demonstrācijas zāles (show rooms) un tiešsaistē pasūtīto preču saņemšanas (pick-up points) un atgriešanas vietas.

Eiropā aptuveni 10% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma veido internetveikalos veiktā tirdzniecība, Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – ap 5% Latvijā un Igaunijā un ap 6% Lietuvā. Augstākā e-komercijas proporcija ir Lielbritānijā, kur aptuveni 1/5 daļu no mazumtirdzniecības apgrozījuma veido tirdzniecība internetā. Šeit gan jāmin, ka svarīgi priekšnosacījumi tirdzniecības internetā pieaugumam ir loģistika, angļu valodas un datora lietošanas prasmes, kā arī interneta pieejamība.

Attiecīgi, mainoties patērētāju paradumiem, arī tradicionālie tirdzniecības centri ir vēsture. Kādreiz tirdzniecības centros izklaides un ēdināšanas zonas aizņēma 5-10%, pašlaik jaunākajos konceptos šis rādītājs sasniedz 25% un vairāk. Tirdzniecības centri ir viss par un ap pieredzi, emocijām un izklaidi. Nesen atvērtais tirdzniecības centrs "Akropole" to pierāda ar vissezonas slidotavu, "O'Learys" izklaides zonu, "Apollo" kinoteātri, "Lemon Gym" sporta zāli un 25 dažādām kafejnīcām un restorāniem. Dažus gadus atpakaļ sporta zāle tirdzniecības centrā bija retums, pašlaik nevaram iedomāties tirdzniecības centru bez tās. Arī, paplašinot "Alfa", "Domina Shopping" un "Spice" tirdzniecības centrus, ir iecerēts paplašināt izklaides un ēdināšanas pakalpojumu klāstu. Tirdzniecības centrs ir kļuvis par vietu, kur cilvēki dodas pavadīt savu brīvo laiku.

Vai visiem tirdzniecības centriem izdosies pielāgoties patērētāju paradumu maiņai? Skatoties uz Polijas tirgu, kas ir dažus gadus priekšā Baltijas valstīm, redzam, ka ir vairākas opcijas, kā tirdzniecības centri var pielāgoties: paplašināšana, revitalizācija, repozicionēšana, formāta maiņa vai slēgšana. Latvijā pašlaik redzam, ka lielākie tirdzniecības centri nolemj paplašināties, lai spētu pielāgoties jaunajām tirgus tendencēm, revitalizācija savukārt attiecas uz vecajiem tirdzniecības centriem, kuriem tiek uzlabots dizains un paplašinātas, piemēram, ēdināšanas zonas, arī šādas izmaiņas novērojam ik pa laikam mūsu tirgū. Tirdzniecības centra "Galerija Azur" (tagad: "Ozols") pārvēršana par DIY un lielveikala kombināciju varētu būt pirmais formāta maiņas piemērs Latvijā, kas nākotnē varētu sagaidīt arī citus mazāk veiksmīgus tirdzniecības centrus. 2016. gadā Polijā tika piedzīvota pirmā tirdzniecības centra slēgšana un nojaukšana, tā vietā uzceļot loģistikas centru. Vai ko līdzīgu mēs varētu sagaidīt arī Latvijā? Pašlaik nekas uz to nenorāda.

Kopumā tirdzniecības platību segments izskatās veselīgs, un salīdzinājumā ar kaimiņvalstu galvaspilsētām tirdzniecības platību apjoms pie mums pat ar visiem ieplānotajiem projektiem ir līdzīgs tur pašlaik esošajiem apjomiem. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem straujāk nekā preču un pakalpojumu cenām, pirktspēja uzlabojas, kas ir pozitīvs rādītājs par labu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumam. Attiecīgi redzam, ka tirgū varētu būt vieta tirdzniecības centriem, kam ir sava niša un potenciāli veiksmīga sinerģija ar klasteri, kas atrodas blakus. Tomēr aktuāls paliek jautājums vai nepieciešami vēl tirdzniecības centri pēc nu jau pieteiktu projektu apjoma vai tomēr jāizvēlas veikt izmaiņas un stiprināt esošos tirgus spēlētājus.