Kristaps Kopštāls: Spītējot negatīvām svārstībām finanšu tirgos pēdējā gada laikā, pensiju plāni spējuši pelnīt  (2)

Latvijas pensiju plānu ienesīgums ir ļoti atkarīgs no situācijas pasaules finanšu tirgos. Ja kopumā valda negatīvs noskaņojums un aktīvu vērtība finanšu tirgos samazinās, arī uzkrājumu vērtība kādu brīdi var samazināties. Un otrādi, – ja finanšu tirgos ir kāpums, pieaug arī Latvijas pensiju plānu dalībnieku uzkrājumu vērtība. Pēdējā laika lielākie satricinājumi finanšu tirgos ir saistīti ar neskaidrībām ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās, kā arī saistībā ar pamatīgi ieilgušo Brexit sāgu. Finanšu tirgiem nepatīk neskaidrība. Pieaugot dažādiem riskiem ir grūtāk prognozēt ekonomikas attīstības tendences, un finanšu tirgos novērojama lielākā nenoteiktība un svārstības.

Tomēr, pat neskatoties uz negatīvām svārstībām finanšu tirgos pēdējā gada laikā, pensiju plāni ir uzrādījuši pozitīvus rezultātus gan šogad, gan arī ilgākā laika periodā. Piemēram, visu pensiju fondu pēdējo desmit gadu vidējais ienesīgums ir pārsniedzis 4% gadā. Redzam, ka aizvien vairāk cilvēku uzticas šim naudas uzkrāšanas veidam, – ja 2017. gadā kopējais pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits palielinājās par 14 270 dalībniekiem, tad pērn jau par 17 342 dalībniekiem un krājēju skaits pārsniedza jau 300 tūkstošus. Šī gada pirmo sešu mēnešu dati liecina, ka pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits turpina augt vēl straujāk ir palielinājies jau par 10 400 krājējiem. Turpinoties šādai tendencei šogad varētu tikt sasniegts pēdējo 10 gadu lielākais pieaugums.

Mērķis naudai, kas pietiekami ilgi (20, 30, 40 vai pat vairāk gadu) tiek ieguldīta pensijas uzkrājumā, ir nopelnīt "jaunu naudu". Lai pensijas uzkrājums pieaugtu - pensiju 3. līmeņa naudas līdzekļi tiek ieguldīti reālos uzņēmumos un dažādos finanšu instrumentos (piemēram, uzņēmumu akcijās, obligācijās, fondos). Ilgtermiņā šādi ieguldījumi dod iespēju saņemt vairāk, nekā faktiski ir iemaksāts, un šāda uzkrājuma kāpums varētu būt krietni jūtamāks, nekā, piemēram, naudas glabāšana depozīta kontā. Tāda visā pasaulē ir privāto pensiju uzkrājuma jēga – regulāras iemaksas ilgā laika posmā plus peļņas procenti dod iespēju nodrošināt adekvātu dzīves līmeni pensijas gados.

Un tomēr, – kā rīkoties, redzot, ka kādā no mēnešiem pensiju kapitāla ienesīgums ir tuvs nullei vai pat negatīvs?

Pirmkārt, ir jāatceras, ka pensija ir ilgtermiņa uzkrājums, kas ilgst 20, 30 vai pat 40 gadus. Šādā uzkrāšanas laikā var uzņemties augstāku risku, jo ilgtermiņā pasaules ekonomika attīstās un ir iespējams gūt peļņu, pat neskatoties uz īstermiņa satricinājumiem. Ilgāks uzkrāšanas laiks ļauj pārciest ne tik veiksmīgos brīžus un sagaidīt izaugsmi.

Otrkārt, iemaksas pensijas uzkrājumos parasti tiek veiktas regulāri – katru mēnesi. Tas nozīmē, ka, turpinot iemaksas tirgus krituma brīžos, par to pašu naudu ir iespējams iegādāties vairāk pensiju plāna daļu un vēlāk – tirgus izaugsmes brīžos – pelnīt straujāk. Līdzīgi kā iepērkoties atlaižu brīdī – par to pašu naudas summu ir iespējams nopirkt vairāk.

Treškārt, – ir jāsaglabā noturība un pacietība. Nebūtu ieteicams manīt ieguldījuma stratēģiju tikai tāpēc, ka kādu mēnesi ienesīgums ir bijis mazāks. Līdzīgi kā ievadā pieminētajam mežam nepatīk bieža pārstādīšana, arī pensijas uzkrājumu nevajadzētu sākt "raustīt". Piesakot izmaksu no uzkrājuma nelabvēlīgā brīdī, nozīmē, ka pārdodam akcijas vai citus vērtspapīrus par nelabvēlīgu cenu, faktiski, – "nofiksējam" zaudējumus. Brīdī, kad tirgus atkal nonāk attīstības fāzē, pieaugums ilgtermiņā ļaus kompensēt pagātnes zaudējumus. Jāņem arī vērā, ka pensiju kapitāls tiek ieguldīts dažādos pasaules reģionos, lai pelnītu no kopējās pasaules ekonomikas izaugsmes un sadalītu risku, gadījumā, ja kādā no reģioniem ieguldījumi nav veiksmīgi.

Kopumā pensiju 3. līmenī uzkrātais kapitāls Latvijā pārsniedz jau 511 miljonus jeb vairāk kā pus miljardu eiro. Pamazām šis kļūst par iecienītu uzkrājuma veidu, jo cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību savai dzīves kvalitātei ne tikai šajā brīdī, bet arī nākotnē. Pēc aktīvajām darba gaitām dzīve turpināsies. No mums pašiem ir atkarīgs, cik tā būs daudzpusīga un kvalitatīva.