"Nord Pool" sistēmas vidējā cena augustā, salīdzinot ar jūliju, pieauga par 3% līdz 36,11 EUR/MWh. Savukārt Ziemeļvalstīs vidējā "spot" cena pieauga līdz 37,63 EUR/MWh, un tā ir par 12 EUR/MWh mazāka nekā Baltijas valstīs vidējā elektroenerģijas cena.
Aizvadītajā mēnesī "Nord Pool" reģionā kopējā ģenerācija samazinājās par 4%, tajā pašā laikā par 3% pieauga elektroenerģijas patēriņš. Pieejamās jaudas samazinājumu ietekmēja atomelektrostaciju ikgadējie apkopes darbi Zviedrijā un Somijā, kas sākās jau jūlijā. Baltijā cenu starpību starp Igaunijas un Latvijas tirdzniecības apgabaliem ietekmēja pieejamās šķērsgriezuma jaudas samazinājums starp abām valstīm par 11%. Tāpat nozīme bija augstam mainīgumam ikdienas starpsavienojuma jaudā starp Baltkrieviju – Lietuvu un Kaļiningradu – Lietuvu, tas turpināja ietekmēt ikstundu elektroenerģijas cenu svārstīgumu.
Nokrišņi papildina hidrobilanci Ziemeļvalstīs
Augustā viens no galvenajiem cenu ietekmējošajiem faktoriem bija mainīgie laikapstākļi ar prognozētu lielāku nokrišņu apjomu Ziemeļvalstīs. Pagājušajā mēnesī uzlabojās hidrobilances rādītāji, deficītam samazinoties no – 9,5 TWh mēneša sākumā līdz – 4,4 TWh mēneša beigās. Tajā pašā laikā cenu dinamiku ietekmēja arī izejvielu un zemākas emisijas kvotu cenas.
Augustā elektroenerģijas sistēmas nākotnes kontraktu (Nordic Futures) cenas septembra kontraktam samazinājās par 6% līdz 36,28 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena – 34,70 EUR/MWh. Sistēmas 2019. gada 4. ceturkšņa kontrakta vidējā cena samazinājās par 7% līdz 38,49 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena – 38,25 EUR/MWh. 2020. gada sistēmas (Futures) vidējā cena augustā samazinājās par 5% līdz 35,41 EUR/MWh.
Latvijas elektroenerģijas (Futures) vidējā cena septembra kontraktam samazinājās par 1% līdz 49,04 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena – 49,70 EUR/MWh. 2020. gada Latvijas "Futures" cena augustā samazinājās par 3% līdz 44,75 EUR/MWh.
Latvijā saražotais atbilst gandrīz 50% no elektroenerģijas izstrādes augustā Baltijā
Šogad arī augustā vidējā gaisa temperatūra bija zem mēneša normas atzīmes. Baltijā kopējais elektroenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar jūliju pieauga par 3% līdz 2 141 GWh. Vislielākais patēriņa pieaugums Baltijas valstīs bija Igaunijā, kur patēriņš pieauga par 6% līdz 605 GWh. Latvijā tika patērētas 576 GWh, tas ir par 4% virs jūlijā novērotā. Savukārt Lietuvā patēriņš pieauga tikai ar 1% līdz 961 GWh.
Augustā kopējā izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 24% līdz 1 165 GWh. Latvijā bija vislielākais saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums Baltijā, izstrāde bija 522 GWh, tas ir par 48% vairāk nekā jūlijā. Igaunijā elektroenerģijas izstrādes apjomi pieauga par 34% līdz 383 GWh. Lietuvā izstrāde samazinājās par 13% līdz 260 GWh.
Augustā Baltijas ģenerācija nosedza 54% no visa elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 91%, Igaunijā 63% un Lietuvā 27%.
"Latvenergo" saražotais atbilst 75% Latvijas patēriņa augustā
Nokrišņu daudzums augustā bija zem ilggadējās normas. Daugavas pieteces līmenis bija 204 m3/s, tas ir par 7% zem 30 gadu vidējās pieteces līmeņa augustā.
"Latvenergo" HES izstrāde saglabājas zemā līmenī, lai gan augustā pietece nedaudz pieauga un HES summārā elektroenerģijas izstrāde bija 85 GWh, kas ir par 34% vairāk nekā jūlijā. "Latvenergo" TEC kopējā izstrāde augustā pieauga par 69%, tika saražotas 346 GWh.
Izejvielu un kvotu tirgū cenu samazinājums
"Brent Crude Futures" jēlnaftas nākotnes kontrakta vidējā cena augustā samazinājās par 7% līdz 59,50 USD/bbl, kontrakta slēgšanas cena bija 60,43 USD/bbl.
Naftas tirgus arī augustā turpināja sekot Ķīnas un ASV tirdzniecības saspīlējuma attīstībai, ietekmējot turpmākos globālās ekonomikas attīstības tempus. Ziņas par ASV sankciju palielināšanos pret Ķīnas produktiem vēl vairāk ietekmē naftas cenu svārstības. Mēneša beigās negaidīti pieauga ASV jēlnaftas ieguves apjomi, un turpmākais naftas cenu samazinājums arī var ietekmēt lielākus OPEC un Krievijas naftas ieguves ierobežojumus.
Augustā (API2 Coal Futures Front Month) ogļu nākotnes kontraktu vidējā cena samazinājās par 6% līdz 56,41 USD/t, un kontrakta slēgšanas cena augustā bija 54,75 USD/t.
Ogļu cenu samazinājumu ietekmēja Āzijas ogļu cenas, kas augustā sasniedza zemāko atzīmi, kas bija novērota 2016. gada jūlijā, tam par iemeslu ir zemāks pieprasījums Eiropā, bagātīgas LNG piegādes, pieaugoši eksporta apjomi no Austrālijas un Krievijas un pieaugošais iekšzemes ogļu apjoms Ķīnā.
Eiropā ogļu cenas ietekmēja augsts piedāvājums un vājš pieprasījums. Vācijā augsta vēju staciju izstrāde veicināja ogļu staciju pieprasījuma samazinājumu. Ogļu tirgus cenu dinamiku ietekmē arī cieša konkurence ar dabasgāzes cenām.
Vācijas (Gaspool Gas Futures) gāzes nākotnes kontraktu vidējā cena bija 11,09 EUR/MWh, samazinoties par 6 %, un šī kontrakta pēdējā slēgšanas cena bija 10,92 EUR/MWh.
Zemāks pieprasījums Āzijas tirgū un par 93% aizpildītas krātuves Eiropā turpināja virzīt īstermiņa cenu samazinājumu. Kā arī cenu ietekmēja ogļu un emisijas kvotu cenu samazinājums.
Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) cena augustā samazinājās par 4%, vidējā kvotu cena bija 26,96 EUR/t un mēneša beigās kvotu cena tirgū bija 26,32 EUR/t.
Augustā bija uz pusi mazāks kvotu izsoļu apjoms, kā arī atvaļinājumu laikā tirgū bija novērota zemāka aktivitāte. Tajā pašā laikā CO2 emisijas kvotu cenu samazinājumu galvenokārt ietekmēja pieprasījuma samazinājums, to veicināja zemākas izejvielu cenas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
