Kaspars Rumba: UIN budžeta neizpilde – krīze vai stratēģiska iespēja  (2)

Salīdzinājumam – 2018. gada astoņos mēnešos UIN tika iekasēts 296 miljonu apmērā, bet 2017. gada astoņos mēnešos 297 miljonu apmērā.¹ Mazāks, bet tomēr kritums, ir vērojams vēl virknē budžeta pozīciju, taču kopējie VID administrētie ieņēmumi ir lielāki par 6,4 miljardiem eiro un pat nedaudz pārsniedz prognozēto apjomu. Budžetu glābj sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kuri ir iekasēti kopā par vairāk nekā 156 miljoniem eiro virs plāna un par 311 miljoniem vairāk nekā 2018. gada šajā pašā periodā. Attiecīgi – no skaitļiem varam redzēt, ka uzņēmēji ir spējuši 2019. gadā celt algas pat straujāk nekā plānots, kas pierāda veco patiesību, ka viena nodokļa samazinājums var dot krietnu pienesumu citu nodokļu veidā.

Vienlaikus bažas rada kārtējās korekcijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozē. Latvijas banka septembrī 2019. gada IKP prognozi ir samazinājusi līdz 2,5%, lai gan vēl jūnijā prognoze bija 2,9%². Interesanti, ka 2020. gada IKP prognoze, lai gan ir tikusi samazināta, joprojām saglabājas 2,6% līmenī, kas ļauj cerēt, ka Latvijas bankai varētu būt pieejama informācija par pozitīvu "Brexit" iznākumu un gaidāmu pamieru ASV uzsāktajos tirdzniecības karos! Tajā pašā laikā, pat ja Latvija bankas prognoze ir pareiza un nākošgad Latvijas ekonomika augs straujāk nekā šogad, ir skaidrs, ka ar 2,6% pieaugumu gadā Eiropas savienības (ES) dzīves līmeni noķert neizdosies vēl gadu desmitiem. Pat ņemot vērā pirkstpējas paritāti (respektīvi – to, ka daudz preces un pakalpojumi ir lētāki Latvijā nekā vidēji Eiropā), Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija tikai 70% no ES vidējā (Igaunijā un Lietuvā – 81%)³. Kamēr politiķi ignorē kaimiņu sniegumu un turpina slavēt Latvijas straujo izaugsmi, arī pārējā Eiropa neguļ. 2018. gadā reālais IKP pieaugums vidēji ES bija 2%, bet vēl gadu iepriekš pat 2,6%.