Ceturtdien, 3. oktobrī, ASV akcijas noslēdzās pozitīvā teritorijā pēc krituma dienas laikā aptuveni par 1%. Tirgus sašūpoja ziņas, ka ASV apstrādes rūpniecības ISM indekss no 49,1 augustā septembrī noslīdējis līdz 47,8, kas ir otrais kritums pēc kārtas un zemākais rādījums kopš 2009. gada vasaras. Turklāt indeksa nodarbinātības komponente saruka līdz 46,3. Kaut ASV darba tirgus joprojām ir samērā stabils, detalizētāks skats atklāj tendenču vājināšanos, kas var radīt arvien lielāku spiedienu uz mājsaimniecību izdevumiem.
Satraukumu pastiprināja arī ISM pakalpojumu indeksa pazemināšanās (52,6). Jāpiebilst, ka atzīme virs 50 norāda uz izaugsmes turpināšanos. Tomēr patērētāju pārliecība nav tik spēcīgā kā iepriekš. Kopš 2018. gada beigām ir sākusi veidoties atšķirība starp nostrādātajām stundām un mazumtirdzniecības pieauguma tempiem. Vēsturiskās korelācijas liecina, ka starpībai vajadzētu samazināties, kas norāda uz iespējamu vājumu ASV mazumtirdzniecībā. Tas palielina nervozitāti un nenoteiktību, jo norāda, ka apstrādes rūpniecības nedienas izplatās uz pakalpojumu nozari un veido negatīvu fonu pasaules ekonomikas perspektīvām.
Šādu ziņu pārbagātība audzē bažas par recesijas ierašanos, jo pietrūkst pozitīvo vēsmu, kas spētu slāpēt negatīvās. Globālā ekonomika pēc ilgstošās atgūšanās fāzes ir sagurusi, kas padara to daudz jūtīgāku pret nenoteiktību un riskiem. Papildu izaugsmi slāpē starptautiskās tirdzniecības saspīlējums, kas caur apstrādes rūpniecību draud arvien vairāk aplipināt arī iekšzemes patēriņu. Līdz šim gan tas ir spējis uzrādīt labu noturību. Taču, jo ilgāk apstrādes rūpniecība būs lejupslīdē, jo lielāka iespēja ir, ka pieaugs to valstu skaits, kuras saskarsies ar recesiju. ASV, kas joprojām ir vērtējama kā globālās ekonomikas lokomotīve, vēl ir salīdzinoši stabilā situācijā. Lai arī perspektīvas vājinās, krīzes iespējamība tur ir zema. Pagaidām. Tikmēr uzmanības centrā ir Vācija, kas vistiešāk pakļauta sarežģījumiem apstrādes rūpniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā un kur recesija jau klauvē pie durvīm. Visticamāk, tuvākajā laikā ar recesiju flirtēs arī Itālija. Tomēr salīdzinoši pozitīvāka aina ir Spānijā un Francijā, kā arī citās eirozonas valstīs, kas nozīmē, ka eirozona no recesijas spēs izvairīties. Rudenī prognozes ir slīdējušas lejup, un nākamgad pesimistiskākās prognozē vien 0,5% izaugsmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
