Atcerēsimies, ka Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) jau gada sākumā norādīja, ka valsts budžeta alkohola akcīzes ieņēmumu plāns, visdrīzāk, ir nepiepildāms vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Latvija 2019. gada sākumā bija vienīgā Baltijas valsts, kas plānoja un realizēja akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam. Otrkārt, neskatoties uz lielo akcīzes nodokļu palielinājumu pērn, Finanšu ministrija arī šogad plānoja palielināt akcīzi, vienlaikus cerot, ka turpinās pieaugt alkohola pirkumu apjoms. LANA brīdināja, ka optimisms ir nepamatots, jo 2018. gada otrajā pusē, kas sākām izjust pirmo akcīzes nodokļa paaugstināšanas ietekmi, tirgus tendences pierādīja pretējo – samazinājās gan Latvijas pierobežas, gan iekšzemes alkohola tirgus. Cilvēki nepirka vairāk alkohola par augstāku cenu.
Politiskā situācija Igaunijā jau pirms parlamenta vēlēšanām ļāva prognozēt izmaiņas alkohola akcīzes nodoklī kaimiņvalstī. Mēs kā nozares speciālisti Finanšu ministriju par to savlaicīgi informējām. Šī gada maijā tas notika - Igaunijas valdība paziņoja par būtisku alkohola akcīzes nodokļa samazināšanu. Mēs savukārt Finanšu ministriju brīdinājām, ka, pat samazinot akcīzes nodokli alkoholam arī Igaunijas pierobežā tik un tā būs gaidāms tirgus kritums viena iemesla dēļ - Igaunijā akcīze tika samazināta daudz vairāk nekā Latvijā. Samazinot akcīzi Latvijā, tika būtiski amortizēts krituma samazinājums, bet tas ne tuvu negarantēs Finanšu ministrijas šī gada sākumā plānotos akcīzes nodokļa ieņēmumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!