Enerģētikas nozarē pastāvīgi aktuāli ir jautājumi, kas saistās ar valsts klimata mērķu izpildi, energoneatkarību un izaicinājumu tuvāko desmit gadu perspektīvā lielāko daļu elektroenerģijas iegūt no atjaunīgiem energoresursiem. Neskatoties uz to, ka atbalsts jaunu "zaļās" enerģijas ražošanas projektu attīstībai Latvijā ir apstādināts jau 2012. gadā, iepriekš minēto mērķu sasniegšanai esam tuvāk nekā varētu sākotnēji šķist. Vienīgais, kas bremzē progresu, ir pēdējos gados kultivētā negatīvā attieksme pret atjaunīgo energoresursu nozari.
Objektīvi izvērtējot enerģijas ražošanas tehnoloģijas, tieši atjaunīgo resursu spēkstacijas ir ilgtspējīgākā un ilgtermiņā efektīvākā izvēle. Vienīgā problēma, ka, pateicoties politiskajam populismam un atsevišķiem negodprātīgiem uzņēmējiem, vārdi "atjaunīgās enerģijas spēkstacija" asociējas ar valsts atbalsta shēmām un lieliem elektrības rēķiniem. Tomēr nekur netiek plašāk apskatīts fakts, ka jau šobrīd "zaļās" enerģijas ražošanas tehnoloģijas ir pietiekami konkurētspējīgas, lai varētu darboties bez valsts atbalsta.
Brīdī, kad esam pilnveidojuši esošo OIK sistēmu un ieviesuši pastiprinātu kontroli pār tās dalībniekiem, jāatceras nenovērst skatu no šīs nozares nākotnes. Tas nozīmē veidot stabilu pamatu un skaidrus spēles noteikumus atjaunīgo energoresursu ražošanas izaugsmei – balstot to biznesa principos, nevis subsīdiju mehānismos. Savukārt, lai veidotu objektīvu diskusiju par jauniem enerģijas ražošanas risinājumiem ir jāizglīto sabiedrība. Ļoti bieži iedzīvotāji jaunos investīciju projektus liek vienā maisā ar vecajiem, kuri ir dzīvotspējīgi tikai ar subsīdijām. Atjaunīgo energoresursu nozares izaugsme var notikt brīvas konkurences apstākļos, kur spēkstacijas ražo un pārdod enerģiju bez valsts papildu atbalsta. Turklāt tas veido pašpietiekamu nozari, kas valstij sniedz izmaksās pieejamu un tīru enerģiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
