Kārlis Purgailis: 60% iedzīvotāju palaiž garām iespēju nopelnīt vecumdienām  (15)

Saskaņā ar regulējumu viņus pēc zināma laika "loterijas kārtībā" piesaista kādam no konservatīvajiem plāniem. Acīmredzot savulaik, ieviešot jaunu pensiju sistēmu, likumdevējs vienkārši izvēlējās vismazāk riskanto variantu.

Konservatīvo pensiju plānu līdzekļi netiek ieguldīti uzņēmumu akcijās un līdz ar to ir mazāk riskanti, taču sola arī mazāku ienesīgumu. Jaunajiem cilvēkiem, tieši pretēji, ņemot vērā, ka priekšā ir četrdesmit un vairāk darba gadu, vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kas ilglaicīgi ļauj uzkrāt vairāk. Bet uz konservatīvajiem plāniem, kas vairāk paredzēti uzkrātā saglabāšanai, vēlams pāriet, tuvojoties pensionēšanās brīdim aptuveni 55 gadu vecumā. Jāpiebilst gan, ka tas ir tikai ieteikums, jo katrs iedzīvotājs pieņem lēmumu, balstoties uz savu situāciju. Ja viņam, piemēram, ir pietiekami lieli cita veida uzkrājumi un pensija nebūs vienīgais ienākumu avots, tad pilnīgi iespējams nemainīt aktīvo vai sabalansēto plānu uz konservatīvo. Šo lēmumu tiešā veidā ietekmē katra cilvēka finanšu situācija, riska noturība un arī attiecīgā brīža globālās ekonomikas attīstības fāze.

Ja jaunais cilvēks pirmajos divdesmit darba gados paliek pie konservatīvā plāna un nenomaina to uz aktīvāku, tad viņš var rēķināties, ka ienākumu aizvietojums kritīsies par 5 procentpunktiem. Taču pašlaik 22% no valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekiem vecumā līdz 45 gadiem turpina uzkrāt konservatīvajos vai sabalansētajos plānos.

Mēs aicinām jaunos cilvēkus, kas uzsāk darba gaitas, neizturēties vieglprātīgi pret uzkrājumu veidošanu vecumdienām un izvēlēties vecumam atbilstošu ieguldījumu stratēģiju. Kopš 2018. gada regulācija ļauj veidot pensiju 2. līmeņa plānus, kuru līdzekļus līdz pat 75 procentiem var ieguldīt uzņēmumu akcijās. Šādi pensiju plāni ir īpaši piemēroti gados jauniem iedzīvotājiem. Piemēram, Citadele bankas meitas uzņēmums "CBL Asset Management" piedāvā pensiju plānu "CBL dzīves cikla plāns Millennials", kurš no vairuma citu plānu atšķiras ar ieguldījumu stratēģiju, kas laika gaitā pielāgojas plāna dalībnieku vecumam. Tas nozīmē, ka plāna dalībniekam nav pašam jāiedziļinās ieguldījumu pārvaldīšanas niansēs un jāseko, kurā brīdī mainīt pensiju plānu uz konservatīvāku, jo plāna pārvaldnieki to izdarīs klienta vietā, laikam ejot, pielāgojot plāna ieguldījumu stratēģiju klientiem piemērotākajam riska profilam. Pašlaik unikāls jauniem cilvēkiem domāts pensiju plāns ir "CBL Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns", kura pensiju uzkrājumi tiek investēti tādos uzņēmumos, kas ir ilgtermiņā atbildīgas darbības pret vidi un sabiedrību līderi savā nozarē.

Taču pašlaik laikam nebūtu pareizi paļauties tikai uz strādājošo apzinīguma palielināšanos. Finanšu nozares asociācijā tiek gatavots arī priekšlikums rosināt Saeimu pārskatīt pastāvošo regulējumu un Latvijas iedzīvotājus, kas iestājas darba tirgū un neizdara izvēli par vēlamo pensiju plānu, bet ir vecumā līdz 45 gadiem, iekļaut aktīvākos pensiju plānos.

Šāds priekšlikums, protams, vēl ir rūpīgi jāanalizē un jāizdiskutē, taču tas varētu būt viens no soļiem, lai panāktu, ka, aizejot pensijā, ieņēmumu kritums būtu iespējami mazāks un pēc gadiem nebūs jākonstatē, ka pensionāri jaunībā paši ir izvēlējušies mazākas pensijas, nekā tās varētu būt.

Tas, cik veiksmīgi darba dzīves laikā ir izmantotas 2. un 3. pensiju līmeņa iespējas, pensionējoties ļauj nodrošināt krietni augstāku ienākumu līmeņa aizstāšanu. Respektīvi, ienākumi pensijā ikvienam diemžēl būs mazāki nekā darba laikā, taču cilvēkam, kurš pareizi izvēlējies un mainījis pensiju plānus, to kritums būs krietni mazāks.

Personalizētu informāciju par 2. pensiju līmeni var iegūt portālā www.latvija.lv. Turpat ir iespējams arī veikt pensijas plāna maiņu. Savukārt informāciju par piedāvātajiem 2. pensiju plāniem tirgū var iegūt www.manapensija.lv.

VSAA sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju šoruden uzsāka informatīvo kampaņu par 2. pensiju līmeni. Video skaidro, kā uzzināt par savu plānu un veikt plāna maiņu.