Saskaņā ar regulējumu viņus pēc zināma laika "loterijas kārtībā" piesaista kādam no konservatīvajiem plāniem. Acīmredzot savulaik, ieviešot jaunu pensiju sistēmu, likumdevējs vienkārši izvēlējās vismazāk riskanto variantu.
Konservatīvo pensiju plānu līdzekļi netiek ieguldīti uzņēmumu akcijās un līdz ar to ir mazāk riskanti, taču sola arī mazāku ienesīgumu. Jaunajiem cilvēkiem, tieši pretēji, ņemot vērā, ka priekšā ir četrdesmit un vairāk darba gadu, vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kas ilglaicīgi ļauj uzkrāt vairāk. Bet uz konservatīvajiem plāniem, kas vairāk paredzēti uzkrātā saglabāšanai, vēlams pāriet, tuvojoties pensionēšanās brīdim aptuveni 55 gadu vecumā. Jāpiebilst gan, ka tas ir tikai ieteikums, jo katrs iedzīvotājs pieņem lēmumu, balstoties uz savu situāciju. Ja viņam, piemēram, ir pietiekami lieli cita veida uzkrājumi un pensija nebūs vienīgais ienākumu avots, tad pilnīgi iespējams nemainīt aktīvo vai sabalansēto plānu uz konservatīvo. Šo lēmumu tiešā veidā ietekmē katra cilvēka finanšu situācija, riska noturība un arī attiecīgā brīža globālās ekonomikas attīstības fāze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!