Dāvis Vītols: Akcīzes nodokļa samazinājums saglabā pierobežas tirgu

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% – tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Latvija 2019. gada sākumā bija vienīgā valsts Baltijā, kas paaugstināja akcīzes nodokli alkoholam. Tika sagaidīti lielāki akcīzes ieņēmumi un izdarīts pieņēmums, ka cilvēki pirks vairāk alkohola par augstāku cenu. LANA jau akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozēšanas brīdī gada sākumā brīdināja, ka tā tas nenotiks. LANA to argumentēja gan ar citu valstu pieredzi, gan akcīzes ieņēmumu izmaiņām Latvijā 2018. gadā pēc nodokļa paaugstināšanas. Pie paaugstinātas likmes akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās, jo samazinājās kopējais reģistrētais alkohola patēriņš, ņemot vērā gan iekšzemes, gan pierobežas tirdzniecību. 2018. gada nodokļu izmaiņas skaidri parādīja, ka augstāka akcīzes nodokļa likme negarantē augstākus akcīzes nodokļa ieņēmumus.