Delfi foto misc. - 71379
Foto: Publicitātes foto
Sabiedrībā pastāv vairāki dominējoši mīti: pirmkārt, vēl arvien ir priekšstats, ka apzīmējums "eko produkts" automātiski kļūst videi draudzīgs. Mūsdienās daudzi eko produkti tiek tīti plastmasas plēvēs vai transportēti no citiem kontinentiem. Tāpēc svarīgi saprast, ka to, vai produkts ir videi draudzīgs, nosaka pilna produkta dzīvescikla izvērtēšana – kādi un cik daudz resursi ir patērēti, lai šo produktu saražotu, attransportētu un iepakotu. Jāzina, kas notiek ar produktu un tā iepakojumu pēc tam, kad cilvēki ir beiguši to izmantot, proti, vai iepakojums ir vairākkārt lietojams.

Otrkārt, videi draudzīgi produkti nereti tiek jaukti ar eko dizainu – koka kaste tiek ražota no dabīgiem izejmateriāliem, bet tas īsti nebūs videi draudzīgs risinājums. Koka kastes dzīves cikls ir daudz īsāks par, piemēram, alumīnija kastēm, kuras nolietojas lēnāk un kuru cikla beigās var pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Tāpat valda uzskats, ka viss, kas saistīts ar ilgtspēju un dabai draudzīgo, ir dārgs un saistās ar nevajadzīgām izmaksām uzņēmumam. Ilgtspējīga prakse patiešām nav vienkārša, jo, lai to ieviestu un pie tās pieturētos, nepieciešami papildu resursi, taču ilgtermiņā tas noteikti atmaksājas. Prieks, ka ilgtspējas mērķi arvien vairāk kļūst par daļu no uzņēmumu īstermiņa un ilgtermiņa plāniem, jo šie līderi saprot, ka viss apkārt mainās un, lai izdzīvotu, ir jāmainās arī viņiem.

"Zaļā domāšana" nav tikai vadības kompetence, tā ir arī sabiedrības funkcija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!