Ilva Valeika: Kā maksāsim par Ziemassvētku dāvanām  (11)

Par "finansiālo labklājību" barometra kontekstā tiek dēvēts tāds finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekami labs, lai indivīds spētu apmierināt ikdienas tēriņu vajadzības un sekmīgi pārvaldīt savas finanses. Lai labāk izprastu patērētāju situāciju, barometrs mēra finansiālo labklājību četrās pamatsadaļās: spēja laikus samaksāt rēķinus, neatkarība no kredītiem, uzkrājumi nākotnei un finanšu pratība. Diemžēl visās sadaļās Latvija atrodas topa lejasdaļā un kopumā ierindojas 21. vietā 24 Eiropas valstu konkurencē. Eiropas finansiālās labklājības barometra pirmās trīs vietas ieņem Vācija, Austrija un Zviedrija – valstis ar augstu iedzīvotāju finanšu pratības līmeni un uzkrājumu veidošanas kultūru.

(Ne)atkarība no kredītiem?

Lai gan Latvijas patērētājiem, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nav īpaši liels kredītu slogs uz vienu mājsaimniecību, nelielie ienākumi ierobežo mūsu iedzīvotāju spēju veidot uzkrājumus un mazina vispārējo finansiālo labklājību. Ceturtā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējo sešu mēnešu laikā vienu vai vairākas reizes ir aizņēmušies naudu, lai apmaksātu rēķinus. Interesanta tendence – 52% aizņēmušies no ģimenes locekļiem vai draugiem, kas, iespējams, šķiet vieglāk un sagādā mazāk galvassāpju. Vecāki taču nenāks atsavināt dzīvokli, neprasīs procentmaksājumus vai komisijas maksu par pagarinājumu. Līdzīga tendence pieaugt aizņēmumiem no ģimenes un draugiem novērojama arī citur Eiropā.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem, strauji (līdz pat četrām reizēm!) pieauguši aizņēmumi no citiem avotiem un samazinājušies aizņēmumi savā bankā. Piemēram, daļa respondentu izvēlējušies doties uz citu banku vai pie privāta naudas aizdevēja, visticamāk, nebanku kredītdevējiem, lai saņemtu aizdevumu.

Protams, sociālo mediju spiediens, īstermiņa kredītu pieejamība un iepirkšanās tiešsaistē palielina patēriņa un aizņemšanās kultūru. Kā pētījuma prezentācijas un ekspertu diskusijas pasākumā atzina Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa – Latvijas iedzīvotājiem ārkārtīgi patīk akcijas un pirkumi mirkļa iespaidā, kas nav pats atbildīgākais naudas tērēšanas veids.

Krāt vai nekrāt?

Skumji rezultāti redzami arī datos par uzkrājumu veidošanu, kas ir būtiski privātpersonu finanšu drošībai, stabilitātei un kopējai pārliecībai. Latvijā 35% cilvēku neveic nekādus uzkrājumus, kas ir par 10% augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropā. Bet tie, kuriem tomēr izdodas atlikt 5-20% no algas uzkrājumiem, tāpat nav ar apmierināti ar summu, ko ik mēnesi izdodas ietaupīt. Respondenti godīgi atzīst, ka visticamāk nekad nevarēs atļauties savu mājokli vai pensijas gadi nebūs īpaši komfortabli. Šajā kontekstā iedzīvotāju finanšu pratībai jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, – prasmei apieties ar naudu – nākotnē būs arvien lielāka nozīme, jo pēc ekspertu sacītā – lielāki ienākumi automātiski nenozīmē lielākus uzkrājumus un otrādi – bieži vien cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, bet prātīgu attieksmi, izdodas ietaupīt.

Gan Eiropas, gan Latvijas patērētāji pārvērtē savu finanšu pratību – vairums patērētāju nesaprot, kā "nauda strādā". Tas ietekmē spēju pieņemt apzinātus un efektīvus finanšu lēmumus. Finanšu pratības uzlabošana ir būtisks faktors, kas palīdzētu patērētājiem orientēties, saskaroties ar sarežģīto finansiālo stresu. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir saņēmuši pietiekamu finanšu izglītību, lai pārvaldītu savas ikdienas finanses, tomēr piekrīt, ka viņiem joprojām ir nepieciešami padomi sarežģītākos finanšu jautājumos, piemēram, tādos kā, pensiju plānošana un ieguldījumi akciju tirgū. Tomēr pārliecība par savām zināšanām ir maldīga – pētījuma ietvaros 37% respondentu kļūdījās, mēģinot piemeklēt pareizās definīcijas pamata finanšu terminiem (tādiem, kā budžets, inflācija, gada procentu likme, kredītreitings u.c.). Finanšu pratības ziņā Latvija ierindojas 21. vietā – augstāk nekā Igaunija un Lietuva, taču joprojām Eiropas reitinga apakšgalā.

Ziemassvētku dāvanas un finanšu stress

Eiropas un arī Latvijas patērētāju vidū pieaug finanšu stress – patērētāji raizējas par rēķinu straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar algām. Dati ir satraucoši un iezīmē dzīves dārdzības palielināšanos.

Situāciju vieglāku nepadara fakts, ka ir pirmssvētku laiks un mūsu prātus jau sāk nodarbināt domas par Ziemassvētku dāvanām. Katrs ceturtais (26%) Latvijas patērētājs atzīst, ka parasti iztērē Ziemassvētku dāvanām vairāk naudas, nekā komfortabli varētu atļauties. Savukārt 31% norādīja, ka janvāris ir finansiāli visgrūtākais mēnesis.

Mums katram kā patērētājam ir jākļūst atbildīgākam, jo lēmumi, ko pieņemam šodien, ietekmēs mūsu nākotni – gan īstermiņā (jau turpmākajos mēnešos jaunām kurpēm iztērētā nauda var būt nepieciešama kādai svarīgai neparedzētai vajadzībai), gan ilgtermiņā (turpmākajos gados un vecumdienās). Tāpēc aicinu ikvienu šajā svētku laikā tērēt pārdomātāk un apzinātāk. 2020. gadā novēlu ikvienam sakārtot savas personīgās finanses, lai nākotnē spētu pieņemt finansiāli izsvērtākus lēmumus. Apņemšanos sarakstā noteikti iekļaujiet arī domu par budžeta plānošanas uzlabošanu, lai nezaudētu kontroli pār savām finansēm un izvairītos no lieka stresa, kas galu galā ietekmē arī mūsu veselību un vispārējo pašsajūtu.

Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums ir pētījums, ko jau septīto gadu veic kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum". Apjomīgajā pētījumā piedalījās 24 000 respondentu no 24 Eiropas valstīm. Izanalizējot savāktos datus un oficiālos statistikas rādītājus (Eurostat, OECD, u.c.), "Intrum" šogad pirmo reizi publicēja arī Eiropas finanšu labklājības barometru, kas ļauj salīdzināt 24 Eiropas valstu iedzīvotāju finansiālo labklājību pēc to spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, neatkarības no kredītiem un finanšu pratības.