Strauji tuvojas Ziemassvētki – cik daudzi no jums jau šobrīd var pateikt, ka dāvanu vai galda klāšanas tēriņu limits netiks pārsniegts un janvāris nebūs gada finansiāli grūtākais mēnesis? Godīgas atbildes uz šiem un citiem ar ģimenes budžetu saistītiem jautājumiem liecina par katra individuālo finanšu pratības līmeni. Nesen prezentētie "Intrum" Eiropas finansiālās labklājības barometra dati liecina, ka Latvijas patērētāju vispārējā "finansiālā labklājība" ir ļoti zema, un viens no galvenajiem iemesliem ir tieši finanšu pratība jeb prasme plānot savus tēriņus un apieties ar naudu.
Par "finansiālo labklājību" barometra kontekstā tiek dēvēts tāds finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekami labs, lai indivīds spētu apmierināt ikdienas tēriņu vajadzības un sekmīgi pārvaldīt savas finanses. Lai labāk izprastu patērētāju situāciju, barometrs mēra finansiālo labklājību četrās pamatsadaļās: spēja laikus samaksāt rēķinus, neatkarība no kredītiem, uzkrājumi nākotnei un finanšu pratība. Diemžēl visās sadaļās Latvija atrodas topa lejasdaļā un kopumā ierindojas 21. vietā 24 Eiropas valstu konkurencē. Eiropas finansiālās labklājības barometra pirmās trīs vietas ieņem Vācija, Austrija un Zviedrija – valstis ar augstu iedzīvotāju finanšu pratības līmeni un uzkrājumu veidošanas kultūru.
(Ne)atkarība no kredītiem?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
