Andris Gribusts: Mūsdienu tehnoloģijas – skolēna palīgs vai drauds  (3)

Tehnoloģijas skolā – par vai pret?

Izglītības profesionāļu un sabiedrības domas vēl joprojām dalās. Vieni noliedz moderno tehnoloģiju iekļaušanas vajadzību mācību saturā, norādot, ka tās tikai novērš skolēna uzmanību no svarīgākā – jaunu zināšanu apguves. Savukārt otrie uzstāj uz tehnoloģiju neaizstājamību, apgalvojot, ka izglītības sistēmai, tāpat kā jebkurai citai nozarei, ir jāspēj iet līdzi laikam, sak, ja skolēns savos brīvos brīžos tāpat pavada ieurbies ekrānā, kāpēc šo ekrānu neizmanto kā rīku jaunu zināšanu apguvei. Tomēr svarīgi ir saprast, ka tehnoloģijas pašas par sevi nav ne drauds, ne palīgs. Vienalga, vai tas ir planšetdators, interaktīvā tāfele, viedtālrunis vai personālais dators, tikai iekārtas lietotājs tai var piešķirt pozitīvu vai negatīvu nokrāsu. Tehnoloģiju iekļaušanai mācību procesā atslēgas vārdi vienmēr būs – jēgpilna to izmantošana. Visefektīvāk to var realizēt pedagogi, kas pārzina, kā šīs tehnoloģijas darbojas un izprot, kā mērķtiecīgi veidojot mācību aktivitātēs un uzdevumus, tās var palīdzēt attīstīt skolēnu digitālo pratību. Mērķtiecīga tehnoloģiju izmantošana mācību procesā var ne tikai palielināt skolēna interesi apgūt jaunas zināšanas, bet arī atvieglot darbu skolotājam. Tāpēc būtiskāka ir diskusija, kā pedagogiem palīdzēt izmantot šos rīkus skolēnu izaugsmei. Pedagogu un izglītības personāla apmācība līdztekus investīcijām infrastruktūrā ir priekšnoteikums sekmīgai tehnoloģiju izmantošanai skolā, par kura patiesumu izglītības uzņēmums "Lielvārds" ir pārliecinājies savā praksē. Lai arī cik entuziastisks un spējīgs nebūtu pedagogs, tas vien, ka skola vai pašvaldība viņu apgādā ar jaunākajām tehnoloģijām, negarantē, ka pedagogs un skola kā organizācija spēs izmantot šo plašo potenciālu mācību procesā.