Latvijas kapitāla tirgu šobrīd raksturo mazs kotēto uzņēmumu skaits. Biržas "Nasdaq Riga" Baltijas Oficiālajā sarakstā šobrīd ir iekļautas tikai četru Latvijas komersantu akcijas, vēl trīs komersantu akcijas tiek tirgotas Baltijas Alternatīvajā tirgū "First North" un kopumā kotēto uzņēmumu daudzums, tai skaitā Baltijas otrajā tirgū, veido 21.
Kas kavē mazo un vidējo uzņēmumu vēlmi piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū? Tās ir salīdzinoši augstās izmaksas, lai uzsāktu akciju kotēšanu biržā. Te noteikt arī jāmin zemā tirgus likviditāte, kas ierobežo akciju tirdzniecību otrreizējā tirgū. Pieļaujam, ka to nosaka arī vispārējs akciju tirdzniecības kultūras trūkums Latvijā, kā arī daļai uzņēmumu varētu trūkt zināšanas par ieguvumiem no finansējuma piesaistes tirgos.
Atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā
Eiropas Komisija 2017. gadā veica pētījumu par uzņēmēju piekļuvi finansējumam, kas parāda, ka aptuveni ceturtā daļa no Latvijas mazajiem un vidējiem komersantiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kas varētu sekmēt to izaugsmes iespējas. Tāpēc Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jaunas ES fondu atbalsta programmas "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos", kuras mērķis būs veicināt komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, tādējādi paaugstinot komersantu starptautisko konkurētspēju, kā arī attīstīt kapitāla tirgu Latvijā. Plānots, ka atbalsta programma varētu tikt apstiprināta valdībā tuvākā mēneša laikā, līdz ar to atbalsts uzņēmējiem varētu būt pieejams 2020. gada pirmajā ceturksnī.
Latvijas uzņēmumiem pirmajiem Baltijā būs pieejams valsts atbalsts kapitāla piesaistei biržā, jo šāda veida atbalsta programma nav ne Igaunijā, ne Lietuvā. Kapitāla piesaiste, emitējot akcijas vai parāda vērtspapīrus, ir vērtīga gadījumos, kad uzņēmumam trūkst nodrošinājuma aizdevuma saņemšanai no bankas vai tam ir neregulāra naudas plūsma un nepieciešams finansējums uz garāku termiņu nekā var piedāvāt bankas. Plānojam, ka nākamo trīs gadu laikā šādu atbalsta iespēju izmantos aptuveni 20 uzņēmumu.
Atbalsta programma šī ES fondu plānošanas perioda ietvaros tiks īstenota kā pilotprojekts un sākotnēji atbalstam pieejamais finansējums plānots 1 miljona eiro apjomā, t.sk. 0,8 miljoni eiro akciju emisijas atbalstam un 0,2 miljoni eiro parāda vērtspapīru atbalstam. Atbalsts komersantiem plānots granta (dāvinājuma) veidā, sedzot 50% no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 100 tūkstošus eiro, akciju emisijas gadījumā un ne vairāk kā 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā. Atbalstu varēs saņemt sagatavošanas izmaksu segšanai uzņēmuma iekļaušanai biržas sarakstā, piemēram, kapitāla piesaistīšanas izmaksām (tai skaitā tikšanām ar investoriem), uzņēmuma apraksta sagatavošanai, apstiprināšanas un publicēšanas izdevumiem, emitenta padziļinātās izpētei, utt. Būtiski norādīt, ka uzņēmumi varēs attiecināt izmaksas par šo sagatavošanās izmaksu sagatavošanu, kas radušās no 2019. gada 2. maija.
Nākotnes iniciatīvas
Kapitāla tirgus attīstības sekmēšana ir viena no šīs valdības prioritātēm, līdz ar to svarīgs solis tirgus kapitalizācijas pieaugumā būs turpmākās diskusijas par biržā kotēto uzņēmumu skaita pieaugumu, kā arī sabiedrības un uzņēmēju izpratnes veicināšanu par ieguvumiem no finansējuma piesaistes kapitāla tirgos.
Papildus jānorāda, ka Pārresoru koordinācijas centrs šobrīd strādā pie priekšlikumiem atsevišķu valsts kapitālsabiedrību akciju vai parāda vērtspapīru emisijai, kas ļautu būtiski celtu biržā kotēto uzņēmumu kapitalizācijas līmeni un likviditātes līmeni. Bet par šiem priekšlikumiem vēl būs jādiskutē valdībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
