Valters Kaže: 2020. gadā Baltijas tirgū jāsamazinās modes zīmolu mazumtirdzniecības cenām  (6)

Pēdējo gadu tendences un patērētāju pētījumi rāda, ka dominējošs patēriņa trends ir pēc iespējas izdevīgāku darījumu meklējumi, kas ir likumsakarīgi, analizējot rādītājus par iedzīvotāju pirktspēju. Lai arī kopējā pirktspēja stabili un pakāpeniski kāpj, joprojām Latvijā, saskaņā ar "Eurostat" datiem*, tā ir par 30% mazāka kā vidēji Eiropā. Tāpat aizvien biežāk pircēji iepērkas interneta vidē, kas ilustrē patērētāju vēlmi dot priekšroku alternatīviem iepirkšanās formātiem.

Šobrīd Baltijas mazumtirdzniecības sektorā pircējiem draudzīgākai cenu politikai ir visā pasaulē populārā daudzzīmola "outlet" koncepta deficīts. Mazumtirdzniecības sektorā citviet Eiropā ik gadu tiek attīstīti vidēji 4-6 nozīmīgi daudzzīmola "outlet" tirdzniecības centru projekti, kopējam šāda tipa lielāka mēroga centru skaitam pārsniedzot 180 centrus, kamēr Baltijas tirgū šobrīd nav neviena šāda tirdzniecības centra. Tā kā "outlet" formātu raksturo cenas līmenis pret līdzvērtīgu preces cenu ar vismaz 25% atlaidi, tas atstāj ietekmi ne tikai uz patērētāju individuālā līmenī, bet var ietekmēt mazumtirdzniecības sektoru kopumā, jo tirgus dalībnieki ir spiesti pārskatīt savu īstenoto cenu politiku.

Jāatzīmē, ka 2020. gadā Latvijā tiks atvērts pirmais "outlet" ciemats Baltijā "Via Jurmala Outlet Village" ar 77 zīmolu veikaliem un pieteikumu par vidēji 30% cenu samazinājumu, salīdzinot ar esošajiem tirdzniecības centru piedāvājumiem.

Daudzzīmolu "outlet" koncepcijas pirmsākumi meklējami ASV, kur pirmo šādu veikalu mēdz datēt ar 1974. gadu. To sākotnējais mērķis bija veicināt iepriekšējo sezonu modes preču vai citu mazāk likvīdu preču noietu, tomēr drīz vien šādā tirdzniecības formātā savu vietu rada vairums augstākas cenas modes preču zīmoli, noturot līdz pat 25% zemāku cenu, salīdzinot ar tradicionālajiem iepirkšanās centriem. Šī koncepcija aizvadītās pāris desmitgades gan ir ievērojami attīstījusies un mainījusies. Pirmkārt, formāts ieguvis popularitāti arī Rietumeiropā (piemēram, Itālijā, Spānijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē), Āzijā un citos reģionos. Jāpiebilst, ka attīstītos tirgos, kā Apvienotā Karaliste, šis ir visstraujāk augošais mazumtirdzniecības koncepts. Otrkārt, vērā ņemami mainījies koncepcijas saturs – neejošās produkcijas izpārdotuves vietā radušās zīmolu tirdzniecības vietas, kurās tiek piedāvātas pat atsevišķi šim tirdzniecības kanālam veidotas produktu līnijas. Koncepts ir diversificējies, piedāvājot ne vien modes preces un aksesuārus, bet arī elektronikas un citu kategoriju preces, izklaides un atpūtas iespējas. Audzis arī apģērbu zīmolu īpatsvars tam, pārsniedzot 40%. Treškārt, šādi iepirkšanās centri kļuvuši lielāki un ģeogrāfiski tuvāki patērētājam. Baltijā pirmā "outlet" ciemata atvēršana atstās ietekmi ne tikai uz populāru modes zīmolu cenu līmeni tirgū kopumā, bet arī patērētāju iepirkšanās paradumiem.

Pēc analītiķu aprēķiniem, kopš 2012. gada vidējais apgrozījums "outlet" ciematos kāpj par vidēji 10% gadā. Savukārt saskaņā ar "GlobalData Consumer Research" datiem, vairāk nekā 23% daudzzīmola "outlet" pircēji piecu gadu laikā plāno biežāk apmeklēt "outlet" veikalus, ko stimulē vairāki faktori. Viens no tiem – pievilcīgas cenas un atšķirīga piedāvājuma – tostarp, citos tirdzniecības kanālos nepārstāvētu zīmolu – diktēta izvēle, kas mudina iepirkties ne tikai izpārdošanas laikā, bet visa gada garumā.

*Eurostat 2018. gada dati