Jānis Paiders: Tiešām nekreditē? Mazajiem uzņēmumiem finansējumā ik nedēļu – miljons eiro  (8)

Šoruden veikts pētījums liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā teju puse (45%) mazo un vidējo uzņēmumu ir piesaistījuši finansējumu biznesa izaugsmei¹. Lai arī gandrīz divas trešdaļas no uzņēmējiem ir sacījuši, ka dažādiem biznesa attīstības mērķiem tiem būtu vajadzīgs papildu finansējums, ir arī šķēršļi, kas attur uzņēmējus no tālākas rīcības. Te jāizceļ trīs faktori – ir redzams, ka uzņēmēji negrib riskēt ar savu un ģimenes mantu; ka baidās kļūt atkarīgi no aizdevēja; kā arī – baidās no svārstībām globālajos tirgos un nestabilitātes. Ja pirmais un trešais no minētajiem faktoriem ir pilnībā saprotami, otrais – bažas kļūt atkarīgam no bankas – ir maldīgs pieņēmums. Bankas mērķis nekad nav bijis un nebūs ietekmēt aizņēmēju biznesu. Mūsu mērķis ir tieši tāds pats kā uzņēmējiem, – lai viņu bizness būtu konkurētspējīgs, attīstītos un augtu. Gluži vienkārši, tas rada jaunas iespējas arī mums – finansēt uzņēmumu tā nākamajos attīstības posmos.

Pētījums rāda, ka daļa uzņēmumu finansējumu bankā nav piesaistījuši, jo tiem ir kādi citi finanšu avoti (ES fondi, privātie avoti), daļa uzņēmēju šobrīd tam nesaskata iespējas vai vajadzību, dažus attur neziņa par ekonomikas attīstību nākotnē. Visas bažas novērst nav iespējams un arī nav nepieciešams, bet ko nelielā biznesa pārstāvjiem būtu jāņem vērā, lai nodrošinātu bankas aizdevuma piesaisti jauna projekta vai idejas finansēšanai, ja viņi tomēr nolemj tam pieteikties?

Lai banka teiktu "jā"

Lai saņemtu apstiprinājumu finansējumam savu mērķu īstenošanai, pirmkārt, ļoti svarīga ir spēja pamatot savu ieceri ar skaitļiem un faktiem. Ar pamatotām prognozēm un arī vēsturiskiem datiem. Otrkārt, tā ir finanšu disciplīna, – ja uzņēmumam nav nodokļu vai cita veida parādu, ja tas nav regulārs maksājumu kavētājs, tad sadarbībai būs daudz labāki priekšnosacījumi. Ja parādi un kavējumi tomēr ir bijuši, uzņēmējam vajadzētu spēt tos izskaidrot, jo katram taču var gadīties īslaicīgi sarežģījumi. Treškārt, ļoti būtiska ir uzņēmuma komanda – cilvēki, kuri ir iesaistījušies biznesā lielā mērā ir tā nākotnes panākumu ķīla. Tāpēc sarunu gaitā, visticamāk, skarsim arī jautājumu par komandas pieredzi un profesionalitāti. Ceturtkārt, tā ir uzņēmuma un ar to saistīto sadarbības partneru (citu uzņēmumu un privātpersonu) reputācija. Ņemot vērā to jautājumu loku, ko bankai šodienas regulējuma apstākļos ir jāskaidro nozares uzraugiem, mums ir jāgūst pilnīga skaidrība par konkrētā uzņēmuma darbību. Jā, jautājumu ir vairāk, nekā pirms gadiem pieciem, taču tie nav neatbildami jautājumi.

Runājot par finansējuma piešķiršanas mērķiem, jāsecina, ka galvenokārt papildu ieguldījumi ir bijuši un ir vajadzīgi investīcijām tehnoloģiskos uzlabojumos un jaunu biznesa virzienu attīstīšanai. Prioritārie ieguldījumu veidi ir atkarīgi no konkrētā biznesa, – ja ražošanas uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem aktuāli ir investēt tehnikā un iekārtās, tad tirdzniecības uzņēmumu prioritāte ir finansējums apgrozāmajiem līdzekļiem. Savukārt nozaru griezumā, aktīvākie aizņēmēji MVU segmentā pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi. Nākamās aktīvākās nozares ir profesionālo pakalpojumu sniedzēji un tirdzniecības uzņēmumi. Visbiežāk šo uzņēmumu aizņēmuma summa nepārsniedz 25 tūkstošus eiro, jo Latvijā darbojas vairākas MVU atbalsta programmas, kas ļauj šādu summu aizņemties bez papildu nodrošinājuma.

Ilgtspējīgai attīstībai

Vēl viena īpaša dimensija, ko gribu uzsvērt, ir risku pārzināšana un vadīšana. Pirms izšķirošiem lēmumiem, ir vērts vēlreiz izvērtēt sava biznesa dzīvotspēju un attīstības spēju arī tad, ja ekonomikā iestātos sliktāki laiki. Ir jārēķinās ar to, ka ekonomika attīstās cikliski un jārīkojas apsteidzoši, plānojot savu rīcību nevis šā brīža, bet nākamajam attīstības ciklam. Proti, ja dzīvojam straujas attīstības laikā, ir jādomā, kā es rīkošos lēnākas ekonomikas izaugsmes apstākļos, vai tad, ja sāksies lejupslīde.

Bankas šodien gan tiešā, gan pārnestā nozīmē atrodas ļoti tuvu uzņēmējam. Tās ir atvērtas sarunai, tās var dot vērtīgu padomu, novērtēt biznesa potenciālu, ieteikt kādus uzlabojumus. Tā ir iespēja, kuru jāizmanto, jo zināšanas, kas par ļoti dažādu nozaru uzņēmumiem ir uzkrātas bankā, tik lielā koncentrācijā nav pieejamas nekur citur. Tāpēc pat, ja ideja vēl ir gluži "zaļa", ir vērts par to aprunāties, lai iegūtu profesionālu skatu no malas un saprastu, cik lielas ir iespējas piesaistīt finansējumu. Iespējams, pietrūkst vien daži sīkumi, lai jūsu ideja tiktu iemiesota – no datora ekrāna pārceltos reālajā dzīvē.

1 Pētījums veikts sadarbībā ar "Berg Research", 2019. gada oktobrī aptaujājot 206 mazos un vidējos uzņēmumus par finansējuma piesaisti biznesa attīstībai.