Pēteris Liniņš: Alus nozare – veidojot nozares politiku, konkurētspēja pirmajā vietā  (4)

Minētos nozares rādītājus ir sekmējuši dažādi apstākļi, tajā skaitā nodokļu politikas izmaiņas Igaunijā, kas mazināja pierobežas tirdzniecības apjomus un salīdzinoši vēsākie laika apstākļi vasaras mēnešos, kas, tradicionāli, samazina dzērienu noieta apjomus. Vienlaikus, bažas rada Latvijā saražotā alus apjoma kritums jau otro gadu pēc kārtas, kas liek aizdomāties par šo rādītāju iemesliem. Lai būtu pamats optimismam par nozares rādītājiem nākamajos gados ir ļoti būtiski veidot nacionālo politiku, priekšplānā izvirzot konkurētspējas aspektus, kas uzlabotu uzņēmējiem spēju sacensties ar ārvalstu produktiem, kas nereti zemās cenas dēļ ir pieejamāki.

Šajā sakarā, kā būtiskākos es vēlētos izcelt 2 aspektus – konkurētspējīgas nodokļu politikas veidošanu valstī un saprātīgu dzērienu aprites politiku, kurā ievērojot sabiedrības veselības intereses, tiktu saglabāta un pat uzlabota Latvijas ražotāju konkurētspēja.

Alus nozari un tās konkurētspēju ļoti būtiski ietekmē akcīzes nodokļa izmaiņas. Latvijas alus ražotāji pēdējos gados ir bijuši spiesti pielāgoties regulāriem akcīzes nodokļa likmes pieaugumiem un kārtējais likmes pieaugums ir paredzēts arī 2020. gadā. Šajā sakarā der atcerēties, ka pērn Igaunijā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā alum, tika būtiski samazināts. Uz minēto, Latvijas politiķi reaģēja, samazinot akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, bet, atstājot to nemainīgu alum, lai gan alus noiets Igaunijas – Latvijas pierobežā nav mazāk nozīmīgs aspekts pierobežas pilsētu ekonomiskajā izaugsmē.

Valsts ieņēmumu dienesta veiktās Latvijas-Igaunijas pierobežas mazumtirgotāju aptaujas rezultātā tika secināts, ka 2018. gadā 15,1% (2017. gadā – 9,9%) no alus segmenta dzērieniem realizēti Latvijas – Igaunijas pierobežā.

Akcīzes nodokļa politika turpmākajiem gadiem būtu plānojama, cenšoties izvairīties no būtiskiem satricinājumiem, saglabājot prognozējamību un pats būtiskākais, saglabājot nacionālo konkurētspēju akcīzes likmju jomā attiecībā pret tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm.

Par zemu nedrīkst novērtēt alus nozares ieguldījumu Latvijas budžetā un ekonomikā kopumā. Šobrīd alus ražošanā tiek nodarbināti ap 3000 cilvēki, neskaitot saistītajās nozarēs nodarbinātos. 2018. gadā alus nozare valsts budžetu papildināja ar 53 miljoniem eiro akcīzes nodokli papildus citiem nodokļu maksājumiem. Var prognozēt, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad vēl pieaugs, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju kāpumu 2019. gadā.

Ne mazāk svarīgi ir veidot saprātīgu dzērienu aprites politiku un izvērtēt vai jau ieviestie aprites ierobežojumi tiešām sasniedz tiem izvirzītos mērķus vai, gluži otrādi, tikai bremzē uzņēmējdarbību, neradot ieguvumus sabiedrības veselībai.

Atzinīgi ir vērtējami Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Šajā jomā Latvija ir palikusi kā vientuļa sala starp lielāko vairumu Eiropas Savienības dalībvalstu. Šāda situācija rada zaudējumus valsts budžetam, jo iedzīvotāji, kas iegādājas dzērienus internetā no citām valstīm, neiemaksā Latvijas budžetā akcīzes un pievienotās vērtības nodokļus.

Bez tam, atļaujot alkohola tirdzniecību internetā, tas būtu reāls atbalsts maziem ražotājiem, kuru produkcija, nelielo apjomu dēļ, nav pieejama lielveikalos. Minētais likumprojekts ļautu iegādāties produkciju ar interneta palīdzību no ārvalstīm, samaksājot akcīzes un pievienotās vērtības nodokli Latvijai. Šajā jomā Latvija nedrīkst atļauties atpalikt no citām valstīm, it sevišķi, ņemot vērā, ka tirdzniecība (arī pārtikas) strauji pārceļas uz digitālo vidi.

Paredzams, ka jaunais gads alus nozarei būs izaicinājumiem pilns. Turpināsies aktīvs darbs pie depozīta sistēmas ieviešanas dzērienu iepakojumam, lai Latvijas ražotāji varētu sekmīgi izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus vides jomā un padarītu iepakojuma apriti videi draudzīgāku.

Lai alus darītāji arī turpmāk saglabātu savu konkurētspēju, attīstītu un pilnveidotu ražošanu Latvijā, nozare cer uz politikas veidotāju izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un cer, ka nozares politika būs pārdomāta un vērsta uz ilgtermiņa attīstību.