Delfi foto misc. - 71704
Foto: LETA
Atskatoties uz aizejošo gadu alus nozarē, jāsecina, ka nav pamats pārmērīgam optimismam un priekam par kopējiem ekonomikas pieaugšanas skaitļiem. Vienlaikus, jāsecina, ka nozarē ir vērojama zināma stabilitāte un tendence palielināties Latvijā reģistrēto alus darītavu skaitam. Tomēr, alus pārdošanas skaitļi nav tik iepriecinoši. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, pirmajos desmit 2019. gada mēnešos, patēriņam nodotā alus apjoms sarucis pat par 7% pret attiecīgo periodu 2018. gadā un arī Latvijā saražotā alus apjoms krities par 4,2%.

Minētos nozares rādītājus ir sekmējuši dažādi apstākļi, tajā skaitā nodokļu politikas izmaiņas Igaunijā, kas mazināja pierobežas tirdzniecības apjomus un salīdzinoši vēsākie laika apstākļi vasaras mēnešos, kas, tradicionāli, samazina dzērienu noieta apjomus. Vienlaikus, bažas rada Latvijā saražotā alus apjoma kritums jau otro gadu pēc kārtas, kas liek aizdomāties par šo rādītāju iemesliem. Lai būtu pamats optimismam par nozares rādītājiem nākamajos gados ir ļoti būtiski veidot nacionālo politiku, priekšplānā izvirzot konkurētspējas aspektus, kas uzlabotu uzņēmējiem spēju sacensties ar ārvalstu produktiem, kas nereti zemās cenas dēļ ir pieejamāki.

Šajā sakarā, kā būtiskākos es vēlētos izcelt 2 aspektus – konkurētspējīgas nodokļu politikas veidošanu valstī un saprātīgu dzērienu aprites politiku, kurā ievērojot sabiedrības veselības intereses, tiktu saglabāta un pat uzlabota Latvijas ražotāju konkurētspēja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!